es nezinu ko darīt...

lellite
Atbildes: 3
Pievienojies: 12 Aug 2013, 08:23

es nezinu ko darīt...

Atbildēt lellite » 12 Aug 2013, 10:18

Sveiki! Nezinu vai šeit ir īstā vieta, nezinu vai kāds mums jeb man spētu palīdzēt. Ir tā ka man nav neviena ar ko dalīties savās domās un pārdzīvojumos, tāpēc centīšos savu sāpi izstāstīt šeit. Sākšu ar to, ka esmu precējusies ir bērns un drīzumā gaidāms ari vecākajam bērnam māsiņa. Lielākā sāpe ir ar vīru... Pirms 2 mēnešiem viņam atklāja psiholoģiska rakstura problēmas, īsti nezinu un arī nemācēšu pārtulkot viņa slimības nosaukumu. Ir tā ka viņam pie vismazākās stresa situācijas ir lēkme, viņš nesaprot ko runā, parādās baiļu sajūta, trīc, redz to kā īstenībā nav, raud, visu laiku atkārto ka Dievs viņu soda. Jau mēnesi viņš lieto antidepresantus un apmeklē psihologu, uzlabojumi protams ir. Pirms konsultācijām lēkmēs viņš mēģināja izdarīt pašnāvību neskaitāmas reizes esmu viņam atņēmusi nazi, slēpusi mašīnas atslēgas, turējusi lai nelec pa logu utt, bet tagad pēc ārstēšanās uzsākšanas, cik saprotu pēc ārsta ieteikuma viņš atkārto ka būs labi un muļķības nedara.
Man lielākais uztraukums ir par to ka nezinu kā viņam palīdzēt, nezinu kā ar viņu runāt. Šobrīd kad vīram viss ir kartība cenšos pret viņu izturēties kā parasti tikai lieki neuztraukt, atdzīšos ka tas ne vienmēr sanāk, bet to norakstu uz grūtnieču hormonu vētrām, bet tiešām cenšos saņemt sevi rokās un lielākas problēmas paņemt uz sevi. Varbūt ir ieteikumi ko man darīt un ko gaidīt nākotnē? Saprotu, ka tā kā bija agrāk nebūs nekad, bet nezinu arī vai visu dzīvi varēšu šādi nodzīvot.

varbut
Atbildes: 9
Pievienojies: 11 Aug 2013, 08:23

Re: es nezinu ko darīt...

Atbildēt varbut » 12 Aug 2013, 17:54

Redzu, ka jūties izmisumā, jo nezini kā palīdzēt vīram, kā likt viņam justies labāk un tādā veidā būt drošākai par savu nākotni, jo iznēsā ģimenes pieaugumu. Krīzes telefons ir radīts tieši šādām situācijām. Vari izvēlēties Lattelekom vai Bites numuru un runāt ar konsultantu tik ilgi cik tas būs nepieciešams - tālruņi ir : 67222922; 27722292. Telefons darbojas 24h diennaktī, un tur vienmēr būs kāds, kas varēs Tevi uzklausīt.

cits skats
Atbildes: 29
Pievienojies: 30 Jan 2013, 15:52

Re: es nezinu ko darīt...

Atbildēt cits skats » 13 Aug 2013, 09:21

Sveika, Lellīte!

No Tevis teiktā var noprast, ka šobrīd jūties apjukusi, jo vīra psiholoģiskais stāvoklis rada bailes un neziņu. Tieši šinī brīdī, kad Tev pašai būtu visvairāk vajadzīgs atbalsts no vīra, jo gaidi mazuli, Tev sanāk bažīties un uztraukties par vīru un viņa veselību. Un tieši tāpēc, manuprāt, Tev vajadzētu vēl vairāk pievērst uzmanību sev un savam mazulim, jo iespējams, ka kreņķos un raizēs esi aizmirsusi par sevi. Kas ir vajadzīgs Tev no sevis, lai Tu justos labāk un drošāk? Acīmredzot Tavs vīrs jau rūpējās par sevi, dzer zāles, apmeklē psihologu, un tas ir ļoti labi, Tavas raizes nepadarīs viņu veselāku. Labāk būtu, ja reizēs, kad ir šie kritiskie momenti, jo īpaši domas vērstu uz sevi, kā Tu vari parūpēties par sevi, citādi Tu tikai reaģē līdzi vīram, kas situāciju padara vēl traģiskāku.

lellite
Atbildes: 3
Pievienojies: 12 Aug 2013, 08:23

Re: es nezinu ko darīt...

Atbildēt lellite » 13 Aug 2013, 12:00

Paldies, cits skats, ka saproti manu situāciju. Nav gluži tā, ka esmu aizmirsusi par sevi un par mazo, arī no vīra kaut reti bet saņemu atbalstu. Īsti nesapratu no Jūsu teiktā, kā varu viņam palīdzēt. Visi draugi un radi neizprotot situāciju un it kā vērojot no malas novēršas no viņa, pat vīra vecāki man iesaka pamest viņu dēlu, uzskatot lai viņš pats tiek ar visu galā ka man tomēr ir jārūpējas par bērniem. Atzīšos, ka esmu prātā apsvērusi domu kā rīkoties ja nu tiešām kādreiz palieku viena ar mazajiem un tā apziņa ka zinu ko darītu pat visgrūtākajā brīdi savā ziņā ļoti nomierina. Bet protams, ka es negrasos vīru pamest. Es cenšos viņu saprast, ļoti palīdz šeit citu cilvēku rakstītais par jūtām kas notiek depresijas stāvoklī, zinu ka manam vīram noteikti ir līdzīgi. Ir tikai žēl, ka ir tik maz informācijas ko darīt tiem kam šie cilvēki ir dārgi. Kā vienu no variantiem esmu piedāvājusi vīram iet līdzi pie psihologa un varbūt viņš man spētu dot kādus ieteikumus, bet vīrs ir kategoriski pret un saka ka viņam pašam ar to ir jātiek galā. Bet vai tiešam tas viņam būtu labākais, ka es neliktos ne zinis? Lēkmes brīdī vienkārši aizietu prom?

varbut
Atbildes: 9
Pievienojies: 11 Aug 2013, 08:23

Re: es nezinu ko darīt...

Atbildēt varbut » 13 Aug 2013, 18:26

>Bet vai tiešam tas viņam būtu labākais, ka es neliktos ne zinis? Lēkmes brīdī vienkārši aizietu prom?

Tu nevari viņa vietā atrisināt viņa situāciju, jo tas ir viņa paša iekšējais process, ar kuru viņam pašam ir jātiek galā, tas ko viņš ir iemācījies dzīvē līdz šim būs tas, kas palīdzēs vai traucēs viņam šķetināt un risināt šo situāciju. Pēc manas pieredzes antipdepresanti ir konservants, tas apslāpē emocijas ļaujot lēnāk tās risināt, palēninot procesu, kas ir labi un noderīgi.
Vienīgais, ko vari darīt ir viņu atbalstīt, bet tas bieži ir ļoti grūti, jo ir vēlme un vajadzība rūpēties arī pašai par sevi. Tas ir viņa process, Tu vari tikai būt blakām un mīlet viņu, kā jau to dari.

Krīzes telefons vairāk darbojas ar to kā pati jūties šajā situācijā, ar Tavām sajūtām par notiekošo.

Pēc manas pieredzes vecā gadu gājuma cilvēkiem, padomju-laika cilvēkiem bieži trūkst emocionālās izpratnes. Viņi parasti nav pieraduši runāt par jūtām un izprast tās, viņi nesaprot kas notiek un visā vaino ārējos apstākļus, tāpēc tas ir tikai normāli, ka vecāki, kuri zin par šo dēla situāciju izvēlas novērsties - jo viņi nezin ko ar to darīt, viņi to nekad nav pieredzējuši un no tā parasti baidās. Cilvēki, kuri nav pieredzējuši depresiju parasti nav spējīgi saprast kas tas ir - kā tas jūtas, tāpēc viņi noraida visu, kas izraisa viņos neizpratni un bailes.

Ja vari atļauties, tad noderīgi ir arī pašai apmeklēt Tavas uzticības vērtu psihoterapeitu šajā situācijā.

cits skats
Atbildes: 29
Pievienojies: 30 Jan 2013, 15:52

Re: es nezinu ko darīt...

Atbildēt cits skats » 14 Aug 2013, 09:07

> Bet vai tiešam tas viņam būtu labākais, ka es neliktos ne zinis? Lēkmes brīdī vienkārši aizietu prom?

Ir reizes, kad tā ir labāk. Ļauj viņam tikt galā ar sevi. Tev nav jābūt viņam līdzās, kad viņš nespēj sevi savaldīt, labāk lai tajos brīžos, viņš tiešām paliek viens.
Priekš Tevis noderīgāk, būtu iziet laukā un palūgt par viņu Dievu, nekā mēģināt ar savu klātbūtni, ciešot pašai izmainīt šo situāciju.
Pati jau raksti, ka vīrs grib pats risināt šo problēmu, viņam ir jātiek pašam ar to galā, un viņam ir palīgi ( psihologs, antidepresanti).

Ja Tev ir iespēja aiziet pie psihologa, psihoterapeita, dari to.

lellite
Atbildes: 3
Pievienojies: 12 Aug 2013, 08:23

Re: es nezinu ko darīt...

Atbildēt lellite » 14 Aug 2013, 11:39

Liels paldies, ka dalieties savā pieredzē
Es centīšos pārvarēt sevi un ļaut vīram ar to visu tikt galā pašam. Lielākās bailes ir atstāt viņu tādos brīžos vienu, jo uztraucos ka var atkārtoties tas kas notika pirms ārstēšanas uzsākšanas. Es nevaru paslēpt visus nažus, zāles, striķus un visu pārējo lai nenotiktu nelaime. Es varu paļauties tikai uz to ka ārsts viņam ir iemācījis kā tikt galā ar tādām domām un ļaut viņam šos ieteikumus praktizēt dzīvē. Jā, būt blakus kad viņš sevi nekontrolē ir neizsakāmi grūti, bet es esmu iemācījusies tādos brīžos uztvert ka tā ir slimība nevis mans vīrs. Slimība saka ka es esmu slikta, slimība redz pilnu māju ar svešiem cilvēkiem...
Vakar jau abi jutām, ka tuvojas krīze. Viņš sāka sevi vainot un sev pārmest ka ir slikts vīrs, tēvs bet tā vietā lai es kā parasti ar vārdiem censtos to apstrīdēt mēs visi trīs kopā ar vecāko bērnu izgājām ārā pastaigāties. Es uzstāju uz to ka tomēr jau puncis ir tik liels ka nevaru kā agrāk spēlēties ar bērnu spēļu laukumā un ka man un mazulim labākais būtu pasēdēt maliņā, bet viņi lai iet spēlēties divatā. Nezinu, kas notika vīra galvā bet galvassāpes kas parasti ir pēc lēkmēm vakarā nebija. Viņš tikai vakarā teica ka grib redzēt kā izaug mūsu meitas, grib dzirdēt kā mazā viņu sauks par tēti. Man tas ir kā mierinājums ka agri vai vēlu viss būs labi, viņš ir atradis iemeslu dzīvot, jo pirms tam regulāri teica ka neredzēs kā bērni izaugs vienmēr atvainojās ka ir sabojājis manu dzīvi jo man bus jāaudzina meitas vienai. Esmu ticīgs cilvēks un zinu ka Dievs ir ar mums
Jauku dienu! ;)

varbut
Atbildes: 9
Pievienojies: 11 Aug 2013, 08:23

Re: es nezinu ko darīt...

Atbildēt varbut » 14 Aug 2013, 14:32

>Es nevaru paslēpt visus nažus, zāles, striķus un visu pārējo lai nenotiktu nelaime. Es varu paļauties tikai uz to ka ārsts viņam

Tev jāsaprot, ka praktiskā realitāte ir tāda, ka tu nevari uzņemties atbildību par citu cilvēku, lai kā arī viņš sauktos - vīrs, bērns, māte, tēvs. Tas ir cits cilvēks, kurš pieņem savus lēmumus. Tu vari būt tikai blakus un mīlēt šo cilvēku, uzklausīt viņu, palīdzēt veidos kādos redzi par vajadzīgu un iespējamu.

Ja esi ticīgā, kāpēc gan neapmeklēt kādu ticīgo kopienu, atrast kādu kas nenovēršas grūtās situācijās, tā ir vērtība.


Atgriezties uz



Kas ir Pieslēdzies

Lietotāji, kuri atrodas šajā forumā: Nav reģistrētu lietotāju un 1 viesis