Lapa 1 no 1

grūti

Autors: 18 Sep 2014, 22:12
psy.student
Labdien.
Pienācis laiks laikam jau meklēt kādu palīdzību.
Nepatīk man stāstīt par saviem pārdzivojumiem, bet ko darīt.
Man visas problēmas sakas, kad nomira tuvs cilvēks. Izlemju tad, ka esmu vainīga. Sakas depresija. Bija pašnavības mēģinājums, pirmais... Stradāju vairāk, nekā vienu gadu ar psihologu. Palīdza. Ļoti.
Tomēr, kad man bija 16, manu dzīve mainijas... Es iepazinos ar vienu puisi... Bet kādu dienu viņš mani aicināja aiziet pie viņa. Man nebija iemeslu atteikties. Viņš līdz tā momenta bija adekvāts, normāls cilvēks. Kad ienācam, vinš aizvera durvis un man no sākuma piedāvāja ar viņu iestāties dzimumattiecībās, bet es atteicos un pamēģināju aiziet prom. Tad viņš mani piespieda... Izvaroja. Es tad nevienam par to ne teicu. Bet viņš man līdz šī laika nepaliek mierā. Pagājušaja nedeļā elektroniskā veidā aizsūtīju iesniegumu policijā. Rīt ir jāiet pie izmeklētaja. Vinš izsauca. Es aiziešu.... Protams... Bet pēc tām as šeit nevēlos palikt. Es nekad vairs nevarēšu dzivot pilnvertīgo, priecīgo dzīvi. Par šiem 2 gadiem es tajā pilnīgi pārliecinājos. Es nevelos ta dzīvot. Man visās dzīves sferās ir problēnas. Nekas nesanāk.
Viss...
Apnika.

Re: grūti

Autors: 18 Sep 2014, 22:38
psy.student
Es savu dzīvi jau vairākas reizes meģināju mainīt, bet nekas nesanāc.
Itkā jau daudz kas bija mainījies labakajā pusē... Es pusotra gada laikā dzīvoju ar puisi. Pagajušajā nedeļā mēs šķiramies. Es pati saprotu, ka es nevelos veidot attiecības... Bet es bez viņa nevaru!!!
Mācos universitātē. Ļoti patīk. Tomēr ar to arī ir jāšķiras, jo Tur tā izglitība nevienam nabūs vajadzīga.)
Tomēr kaut nav kauns, jo ņēmot verā manu vecumu (18 g.) es uzskatu, ka protu, sapratu un izdarīju ļoti daudz.

Re: grūti

Autors: 19 Sep 2014, 12:26
psy.student
Tas jau noteikti ir gals.... :'(

Re: grūti

Autors: 21 Sep 2014, 00:05
psy.student
M...
Labi... Lai paliek kā dienasgrāmata. Es jau vairākas naktis gandrīz negulēju.
Biju piektdien policijā. Es neuzsaku krimināllietu. Man teica , ka ir jādara psihologiska ekspertīze, lai pieradīta, ka bija tā izvarošana, ka tā daudzi uzzinās par to, kas notika. Tagad es padomāju... Man principā ir vienalga. Lai zin. Sluktāk jau noteikti nebūs... Mēģināšu pirmdien no rīta piezvanīt inspektoram... Var būt vēl var uzrakstit kādus dokumentus lai uzsākti krimināllietu.
Ekspertize laikam būs ļoti dārga, bet ko lai darīt. Es tā jau nevaru dzīvot,kad zinu ka viņš dzivo un priecājas pes pārrunam ar policijas darbinieku, bet es miršu. Lai viņš atbild par to, ko izdarīja ar mani. :'(

Re: grūti

Autors: 23 Sep 2014, 10:30
zuze
Gals ir tad kad pats nevari nekā. Kad Tevi ved uz ratiņiem vai gultas un nevar pastaigāt. Kā arī gals ir ja kontā ir 0 eināri. Ja tomēr vari pati staigāt /darīt esi vesala un nav bankrots visu var mainīt. Vienīgi viss atkarīgs no Tevis cik ļoti Tu vēlies ko darīt.

Uztaisi ekspertīzi, ja dikti gribēs varēs arī tiesāties. Ja labs prokurors tad izcīnīs kompensāciju ar ikmēneša alimentiem. Nu un ka uzzinās ? būs 3 tipu cilvēki. 1. kas šausmināsies un palīdzēs/ 2. kam būs vienalga / 3. kas rādīs ar pirkstu. Te atkal īstenībā viss ir atkarīgs no tavām velmēm cik ļoti Tu gribi to kretīnam pieriest skābekli.

Redz suicīds tā ir bēgšana no problēmām ne risinājums. Es neesmu tiesīgs teikt citam jā uz priekšu vai nē nedari tā,katram tas ir savādāk. Personīgi - beigsies eināri kontā un Jaunraunā liepa jau 15 gadi noskatīta. Vakar tieši garām braucu.

Re: grūti

Autors: 23 Sep 2014, 18:37
psy.student
Šodien biju policijā. Ta sanāk, ka vienalga, cik es saprotu, nav jēgas kaut ko darīt. Pieradīt kaut ko nav iespejams praktiski.
Es nevelos vairāk uz to visu skatīties un piedalīties.
Es izdariju visu, ko reāli vareju.
Tapēc es izlemju, ka tikai aizejot, man būs iespēja jau nedomāt par to visu, neredzēt viņu nekad. Mana psihe jau nevar kaut kā tikt galā ar visiem pārdzivojumiem. Bet turpinat dzivot un ceret, ka kaut kas mainīsies, ir muļķīģi. Ja es jau divus gadus nevaru dzīvot bez raudāšanas, bez depresijas, bez bailēm, un bez iespējas sevi kontrolēt. Stulbi tas viss!
Līdz ar to...
Es te vairāk nerakstīšu...
Paldues, ka atbildejiet...
Vaiksmi...

Re: grūti

Autors: 23 Sep 2014, 19:20
KKC Skalbes-konsult.
Šķiet, ka jūties izmisusi par to, ka krimināllieta par izvarošanu tiek atteikta. Es ļoti jūtu līdzi! No rakstītā es saprotu, ka Jūs jūties bezspēcīga, kaut ko mainīt savā dzīvē. Jūs rakstāt, ka jūtat vēlēšanos vienkārši padoties . Ja Jums ir vēlēšanās, tad zvaniet uz K/C „Skalbes” krīzes tālruni 67222922 vai 27722292 jebkurā diennakts laikā un mēs varam parunāties.

Re: grūti

Autors: 23 Sep 2014, 21:26
zuze
Nu pa manai saprašanai ja uz pieres un ar plakātu nav rakstīts -> man bija šaize pagātnē,tad to vel var noslēpt.
1 no 1.7 miljoniem. Neesi apsvērusi iespēju pārvākties uz otru Latvijas pusi ? Nu diezgan mazs procents iespējas satikties.
Stulbi ? Nē saulīt mīļā. Stulbi ir nosist gulbi( nu labi reāli jebko dzīvu pat odu).

Atceros četri gadi atpakaļ kad draudzene mūža mīla aizgāja. Arī nervi pazuda,melnie ar depresiju protams asaru jūra un miljoniem jautājumi kas kā ko kādēļ? Man laikam paveicās pēc ~ gada Strenču psihologi dabūja man nervu sistēmu atpakaļ. Nu nav ideāli vai kā bija,bet stipri labāk nekā tās 365 dienas. Toreiz tas likās pasaules gals. Tagat finanses. Laiki iet un problēmas mainās. Tik nezinu īsti kā tev palīdzēt. Vienīgais kas nāk reāli prātā ir pārvākties un sadzīvot zobus sakožot. Bet tās jau tikai manas domas.

Re: grūti

Autors: 23 Sep 2014, 21:47
psy.student
Es ceru, ka man sanāks. Tas ir vienīgais, ko tagad īsti vēlos. Tad jau drīz viss būs labi, viss beigsies.

Re: grūti

Autors: 24 Sep 2014, 21:28
zuze
Īsta vēlēšanās - tā ir tāda lieta ko nevar atņemt nekas.
Viss būs labi ? Būs labi kad atradīsi kādu kam esi svarīga ,kāda esi ar visu kas bijis /ir un būs.

Da labi. Kas es tāds ka varu teikt citiem ko darīt vai nedarīt. :?

Re: grūti

Autors: 25 Sep 2014, 13:49
KKC Skalbes-konsult.
Labdien!
Iedomājos, cik smagi ir dzīvot ar pašnāvības domām. No tevis stāstītā, es saprotu, ka jūties bezcerīgi, jo policijā nevar pierādīt ar Tevi notikušo izvarošanu. Es saprotu, ka Tu jūties pazemota, jo puisis, kurš Tevi izvaroja dzīvo un priecājās.
Tu minēji, ka jūties bezpalīdzīga, jo esi nogurusi no divu gadu patstāvīgām bailēm, depresijas un nespējas kontrolēt negatīvās emocijas.
Saki, lūdzu, vai mēs varam vienoties, ka Tu piezvanīsi uz resursu centru sievietēm "Marta", kur tiek sniegta bezmaksas juridiskā konsultācija gan klātienē, gan pa telefonu, gan pa e-pastu, sievietēm, kuras cietušas no vardarbības. Iespējams, šajā centrā saņemsi atbildes uz Tev interesējošiem jautājumiem saistībā ar piem.,policijas iesniegumu .
Vēl Tu vari apskatīt portālu www.cietusajiem.lv

Pastāsti, lūdzu, kas Tev varētu palīdzēt justies labāk?
Ceru, ka Tev šī saruna sniedza kaut nedaudz atbalsta. Paldies Tev, ka uzticies un turpini sarunu !

Re: grūti

Autors: 25 Sep 2014, 17:46
psy.student
Labdien...
Ar mani notiek kaut kas. Itkā kaut kas iekšā, kaut kāds sliksnis, man nedod iespeju pabeit visu. Itkā gribas man neskatoties ne uz ko, vēl nedaudz padzīvot... Un mammu žēl...
Es noteikti to visu pārvarēšu... Es ļoti ceru tam... Tomēr tas ir grūti... Ļoti grūti.
Saprātu, ka cilvēki kuri ir man apkārt, sadalījas uz trim grupām: tie, kuri vēlas, lai es nomirstu, tie, kuriem vinkārši būs labāk, kad es nomiršu, un tie, kuriem pilnīgi vienalga.
Šoden saņēmu savu pirmo stipendiju... Patīkami... Tas daudz ko priekš manis nozīmē... Laikam tad neesmu tik stulba, kā par mani domā... Kaut principā jau vienālga, ko par mani domā...
Par to centru... Teikšu godīgi... Man sagadā ļoti lielas grutības piezvanīt un runāt par visu, kas notika ar mani... Tomēr vienai sarunai es biju gatava... Un piezvanīja uz Jūsu krīzes tālruni... Bet viņš bija uz to brīdi aizņemts un vairāk es Jūs netraucēju un netraucēšu...
Man pat te ir grūti vairāk vai mazāk sapratami rakstīt...
Ļoti atvainojos, ka rakstu te... Vaienkārši nevaru vairāk klusēt par savu stavokli... Atvainojiet, ka atņēmu Jūsu laiku...

Re: grūti

Autors: 26 Sep 2014, 18:34
zuze
Apsveicu ar stipendiju!

Traucē ? Domāju ka netraucē nevienu.
Nu bija aizņemts un ? Zvani velreiz. LMT arī bieži aizņemts. Lai gan es nezinu kā tas šeit palīdzētu,bet LMT arī bieži aizņemts.
Atņemt laiku ? Diezgan nē. Nevienu taču nespiež šeit būt. Visi šeit esam brīvprātīgi. Atņemt laiku ? Nē tā nav.

Neatvainojies ja nesi vainīga. Nu ir emocījas, sit pa nervu. Visiem tā ir. Nu sanāk nesaprotami.Labāk nesaprotami nekā klusēt. Un tad Suprise visai pasaulei.

Re: grūti

Autors: 26 Sep 2014, 19:55
psy.student
Vienkārši tiešām ir ļoti grūti vienai...
Visiem vienalga, kas notiek ar mani...
Cik man grūti pec tās vardarbības bija uzticēties cilvekiem... Es pat nerunāju par to, ka negribējas uz puisiem pat skatīties. Es to( tā domāju) parvarēju... Pec gandrīz gada satiku jaunu puisi... No sākuma turējos... Bet pec tam nebiju spejīga sevi kontrolēt... Un sākas... Mēs vairākas reizes šķiramies, pec tam atkas bijam kopā... Tas viss man vēl to depresiju pastiprināja... es pst nevaru pateikt vai es viņu mīlu, vai nē... Laikam jā, jo bez viņa nevaru tagad...:'(
Bet, kad es viņam uzrakstīju,ka man ir nopietnas problēmas, līdz ar to es nevaru ar viņu būt kopā, lūdzu, lai viņš mani piedotu, ja var, vinš atbisdot uz to sms pajautāja, kapēc tad es temainu statusu"otrā pusīte"? Tas ir normāli vispār?...:'(
Vai tā rīkojas cilvēks, kurš mīl? Kurš man saka tos visus tukšus vardus, ka viņam vairāk naviena nav vajadzīga?
Kādēļ viņi visi mani mokā??? Es par visu, kur biju vainīga, jau atbildējū! Priekš kam mani jamokā???
Es ar viņu šodien sarakstījos... Gandrīz tikko pabeidzam to saraksti... Līdz šis svētdienas man ir jāpabeidz, to,ko jau tik ilgi nevaru... Un jo agrāk,jo labāk...

Re: grūti

Autors: 26 Sep 2014, 21:47
zuze
Nu redzi esmu šeit. Tātad ir jau viens kam rūp un nav vienalga.Par citiem nemāku teikt.
Grūti ? To sauc dzīve. Visiem ir grūti. Cits jautājums kurā periodā no dzīves.
Uzticēties citiem ? Liela kļūda. Nekad nevari zināt ko otrs var vai nevar izdarīt /pateikt. Uzticēties citam ? Vienīgais kam var uzticēties ir lietas kuras nedomā un kurām vienalga par visu. Jo viņās nevar mainīt domas /attieksmi / iespējas.
Nezinu faktus,bet šķirties un kopā un atkal šķirties un kopā. Tas nav nopietni. Vai nu ir vai nav. Nav tāda varianta uztaisa pauzi vai varbūt otrreiz ?
Pateikt vai mīl ? Tu viņu vai viņš tevi ? Katram tas ir savādāk. Tur nav tādas 1 lietas ko izlasīt grāmatā un tad saproti.
Tev tikai liekas ka nevari bez viņa,jo viens no retajiem kas beidzot tevī ieklausās/un ir tuvumā(kad ir). Ko viņš tev reāli nozīmē ? Tas ir jautājums Tev pašai un citiem tas nav jāzina.
Likt statusu ? Likt rakstus ? Priekš kam ? Izrādīties ? Kam tas vajadzīgs? Cilvēks nav trofeja vai sasniegums. Tur nav jāizrādās.
Nē tādi jautājumi nav normāli,vismaz manā uztverē.
Cits jautājums kādēļ sevi ļauj mocīt ? Ja jau nav labi ar viņu un ir slikti, kādēļ vel ar viņu kontaktējies? Tu paŗvarēji uzbrukumu jaunībā , izcīnīji stipendiju un tiki galā ar skatīšanos uz džekiem. Kas viņš tāds ir ka var tādu darbarūķi mocīt? Ej savu ceļu. Ja tiki līdz šim. Iztiksi arī bez mocītāja/sāpinātajā.
Vainīga? Pie kā ? Neesi vainīga nepiekā. Nav tādas lietas kā vaina ja esi bez vainas. Tas ka viņš ir sadits. Kā Tu tur vari būt vainīga? Dara pāri/ moka/sāpina /aizvaino/ izkoriģē /ierobežo ? Pacel degunu gaisā ievelc elpu un atā ej prom no tāda.
Ja nenēsā uz rokām un nelolo. Pat neskaties uz tāda pusi. Vai nu ir kārtīgs vīrietis vai lai sēž pamperos pie mammītes.
Svētdienā jāatpūšas ne jābeidz lietas/darbi.

Atvainojiet, dusmu uzsita šitie suņi kas dara pāri.

Re: grūti

Autors: 27 Sep 2014, 06:02
psy.student
Man nav kur iet... Vispār... Un te laikam kādi 75-80% no mantām ir manas. Un dzīvnieki vēl... Man pat kopmitnē pārvākties nav iespejas... situācija tiešām ir šausmīga. Es tā saprotu,ka vispār palikšu bez mājas...

Re: grūti

Autors: 27 Sep 2014, 06:08
psy.student
Es labāk miršu kāmēr vēl viss nepasliktinājas... Jau divus gadus viss kļūst sliktāk, sliktāk un sliktāk. Es negribu gaidīt nākamo nodevību, nākamas sāpes...:'(

Re: grūti

Autors: 27 Sep 2014, 12:07
zuze
Kā vēlies. Tava dzīve tava izvēle. Ja nu tomēr kas mainās zini kur mani atrast.

Re: grūti

Autors: 27 Sep 2014, 20:04
psy.student
Jā, paldies Jums par visu....:'(

Re: grūti

Autors: 30 Sep 2014, 19:29
Alex78
psy.student Tu tak vari ne tikai zvanīt uz Skalbēm, bet arī atrast tur speciālistu, kas palīdzēs Tev ieraudzīt dzīvi citās krāsās... es saprotu ka varbūt šodien Tev neliekas ka šai dzīvei ir arī citas krāsas, bet ne es viens Tev varu pateikt Dzīve IR KRĀSAINA! Ļoti krāsaina
Ko es pats domāju par pašnāvībām? Jā esmu domājis, kad bija tāda ievilkusies "bezizejas" situācija.... Es padomāju, ka varu/vajag aiziet, BET ne jau tapēc es te esmu atnācis lai tik vienkārši aizietu, noteikti kāds tur augšā ir domājis man arī Citu dzīvi parādīt...Un man sagribējās piedzīvot to Citu Dzīvi.
Ir pagājuši vairāki gadi no tās dienas.....Kaut arī sākumā bija pagrūti izkļūt no tā muklāja, es tagad noteikti saku BIJA TĀ VĒRTS sakoncentrēties,sasparoties un sagribēt vēl drusku padzīvot :)

Re: grūti

Autors: 10 Okt 2014, 17:46
psy.student
Man nekas nesanāk!!! Es esmu niecīga!!! :'(

Re: grūti

Autors: 20 Okt 2014, 10:54
psy.student
Man nav, kur dzīvot. Kopmītnē iet jau ir par vēlu. Tur no septembra slēdz līgumus. Viss. Man te nav paziņu, pie kuriem es varētu dzīvot. Man ir jāpamet mācības. :cry: