mokošā mīlestība

Runciite
Atbildes: 3
Pievienojies: 16 Okt 2014, 12:41

mokošā mīlestība

Atbildēt Runciite » 16 Okt 2014, 19:08

Sveiki!
Jau sākot savu stāstu nojaušu kādi komentāri sekos.. bet es sev neko nevaru padarīt..
Laiku pa laikam man gribas pie sava tēta.. viņš jau gandrīz divus gadus sēž uz mākoņa maliņas un skatās uz mani.. man gribas viņam apsēsties blakus, vienkārši būt blakus.. jo es vairs nevaru šajā pasaulē atrasties.. esmu nomocījusies gan fiziski, gan morāli..
Es tik ļoti, ļoti gribēju atrast šajā pasaulē kādu kuru mīlēt un kas mīl mani.. un man paveicās, beidzot es biju laimīga.. bet mans mīļais cilvēks nebija tik balts un pūkains kā es būtu gribējusi..
Ir bijuši ļoti skaisti brīži un es ticēju,ka viņš mani no sirds mīl.. mēs daudz kam esam izgājuši cauri kopā.. arī kad nomira mans tētis mīļotais bija man blakus un pārdzīvoja kopā..
Bet nu vairs es neticu mīlestībai no viņa puses un jebkādām jūtām.. mēs nesarunājamies, es nezinu kas notiek viņa galvā.. sēžam viens otram blakus kā sveši cilvēki.. un mani tas plēš uz pusēm..
Manam miļajam ir ļoti liela problēma-alkohols.. un tā ietekmē viņš kļūst agresīvs, sit mani un es vairs nespēju to izturēt.. man vairāk sāp morāli kā fiziski tas viss.. un katru reizi ir solījumi,ka tas beigsies, ka viņš vairs mani neaiztiks, ka mīl..
Bet vakar atkal es biju pie kaut kā vainīga un šoreiz jau viņš bija skaidrā prātā, ne dzērumā.. esmu kā boksa maiss uz kura izgāzt visu naidu..
par ko es esmu to visu pelnījusi, jo es taču tik ļoti mīlu..? :( es nespēju saprast kādēļ..
es jūtos pilnīgi viena, ģimenei es nestāstu un nestāstīšu kas ar mani notiek.. es negribu sāpināt mammu..

ko es esmu tik sliktu izdarījusi..? es vienkārši gribu būt laimīga..ģimeni un mazu mīļu bērniņu ko mīlēt vairāk par visu pasaulē.. vai tas ir par daudz prasīts..?

Gribu vairs nebūt, nejust.. tas ir viss.. jo saprotu,ka cits nekas man netiks šajā dzīvē dots..

Es saprotu,ka mans stāsts var šķist murgains un nesakarīgs, bet es nespēju vairs sakarīgi domāt..

Runciite
Atbildes: 3
Pievienojies: 16 Okt 2014, 12:41

Re: mokošā mīlestība

Atbildēt Runciite » 16 Okt 2014, 19:34

Laikam visiem liekas, kas esmu kaut kāda sīkā samīlējusies dura.. pēc mana murgainā teksta..

KKC Skalbes-konsult.
Atbildes: 150
Pievienojies: 31 Okt 2012, 16:43

Re: mokošā mīlestība

Atbildēt KKC Skalbes-konsult. » 18 Okt 2014, 12:38

Labdien Runciite

Jūtu Tev līdz par mīļa cilvēka zaudējumu. Šķiet Tu jūties izmisusi un bezcerīgi, jo draugs Tevi sit. Iespējams Tu jūties arī nodota jo Tu ticēji mīlestībai, bet realitāte izrādījās sāpīgāka. Tu pārdzīvoji divus triecienus mīlestībai, tēta nāvi un drauga pazemojumu. Iedomājos, cik smagi ir dzīvot ar šādām sāpēm. Tu raksti par to, ka vēlies būt blakus tētim. Vai tas nozīmē ka Tu domā par pašnāvību? Mani uztrauc arī tas, vai ar Tavu veselību viss ir kārtībā, jo raksti ka biji boksa maiss?
Tu raksti ka negribi vairs būt... Es vēlos Tev palīdzēt, Tu neesi vientuļa.

Vineta
Atbildes: 1
Pievienojies: 16 Okt 2014, 09:45

Re: mokošā mīlestība

Atbildēt Vineta » 18 Okt 2014, 19:07

Ieteiktu tik vaļā no tā tipiņa, jo labāk nekas nebūs man bij tàdas pašas atiecības, cerēju ka ar laiku viss mainīsies bet nekā, vis gāja ar vien dziļākā ..... arī biju domājusi par pašnāvību, bet pašnāvnieki nenonāk debesīs. Un tici man īstā mīlestība atnāks viss negaidītākajā mirklī. Vai puisis dzīvo pie tevis, vai tu pie viņa? Padomā parto kā viņs izturās pret tevi, tu tak negribētu lai viņš tāpat izturās pret taviem bērniem. Tāpēc nepieļauj arī domu ja uzrstos bērniņs ka tad varbūt viss mainītos. Saku pēc pieredzes.

Runciite
Atbildes: 3
Pievienojies: 16 Okt 2014, 12:41

Re: mokošā mīlestība

Atbildēt Runciite » 21 Okt 2014, 14:13

Ar prātu es saprotu to,ka man vajadzētu bēgt no viņa prom neatskatoties.. bet sirds pārāk mīl.. un tas ir ļoti grūti. Negribu arī gaidīt līdz tam brīdim kamēr notiks kaut kas patiešām slikts.. kaut gan jau tagad ir slikti.. sišana ir kļuvusi par ieradumu, par normu.. ja senāk tas bija loti reti un ar lielām piedošanas prasīšanām, tad tagad izskatās,ka tas viss ir normāli un tam tā vajag būt..
Brīžiem jūtos tik pazemota, izsmieta.. ka pret mani izturas kā pret niecību, kā pret neko.. un ar tādu naidu.. tas ir šausmīgi.. un to kā es jūtos noteikti saprot tikai tās sievietes kas pašas ir bijušas tādā situācijā kā es..
Nekad dzīvē es nebiju domājusi,ka pieļaušu,ka pret mani paceļ roku, un ja arī tā notiks tad aiziešu uz neatgriešanos.. diemžēl realitāte izrādījas pavisam savādāka..
Jūtos pavisam viena un pamesta, jo man nav kas palīdz.. esmu viena, mammai es nestāstīšu es domāju nekad to kas ar mani ir noticis.. man ir pirmkārt kauns un otrkārt vienkārši negribu sāpināt.

Ar puisi esmu kopā jau trīs gadus.. esam kopā arī uz doto brīdi.. bet es tagad savā prātā un sirdī cīnos ar dažādām jūtām.. mīlestību, dusmām, aizvainojumu..
Ja man būtu kur iet tad es aizietu, bet man nav.. mamma man dzīvo laukos, kur darba iespējas ir līdzīgas nullei, Rīgā man nav kur iet, esmu iekārtojusies darbā kas man patīk, lai gan atalgojums nav no lielākajiem, un viena pati es Rīgā nevaru atļauties ne dzīvokli īrēt, ne sevi pilnvērtīgi uzturēt. Tad atliktu vienkārši neēst un maksāt rēķinus, kaut gan tāpat pat visam nepietiktu.
Pašlaik mēs kopā īrējam dzīvokli.. Ir brīži kad man ir ļoti, ļoti bail ar viņu atrasties pat vienā telpā, bet nakts vidū man vienkārši Rīgā nav kur iet.. es jūtos bezsspēcīga un bezpalīdzīga.. :(
Runājot par bērniem, mums ir daudz sarunas bijušas šajā sakarā, ir tāda sajūta,ka abi to gribam.. un gribētu ticēt kā jau visas man līdzīgās sievietes,ka tad kaut kas mainītos, bet sirds dziļumos es jūtu,ka diez vai tā būs.. Un laikam jau Dievs nav mazais bērns, jo jau vairāk kā divus gadus es nevaru palikt stāvoklī, jo neizsargājamies vispār..
Mana drauga vislielākā problēma ir alkaholisms, dažkārt viņš aizraujas arī ar azartspēlēm.. dzer un nedēļu var neiet uz darbu. Un tad man ir jādomā pa ko nomaksāt rēķinus un paēst.. kad dzer tad arī atļaujas pacel rokas un apsaukāt vienkārši drausmīgiem vārdiem.. Esmu vairākkārt gribējusi izsaukt policiju, bet žēlums vienmēr ņem virsroku.
Viņam ir ļoti dziļas psiholoģiskas problēmas.. kad viņs nedzer tad mūsu attiecībās viss ir kārtībā un nevarētu pat likties,ka viņš uz kaut ko tik šausmīgu ir spējīgs..

Pašlaik es esmu dziļās pārdomās ko darīt ar savu dzīvi.. viņš neskaitāmas reizes ir pierādījis,ka uz viņu nevar ne paļauties, ne ticēt un uzticēties.
Citreiz man patiešām liekas,ka labākais un vieglakais variants ir vienkārši sadzerties zāles vai izlēkt pa balkonu.. un beigt to ārprātu kas notiek.. :(

Būtu ļoti pateicīga ja būtu kāds kas mani vismaz kaut šeit atbalsta.. un varbūt iesaka ko darīt un kā rīkoties būtu vislabāk.. jo es pati netieku galā ar savām jūtām un domām..


Atgriezties uz



Kas ir Pieslēdzies

Lietotāji, kuri atrodas šajā forumā: Nav reģistrētu lietotāju un 1 viesis