Lapa 1 no 1

bezizeja??? vai tiesham??

Autors: 22 Jan 2015, 11:55
zaxa
Tik gruti rakstit....un kur nu vel teikt citiem....
Visu laiki , mani moka domas, ka man aiziet no shis pasaules....kura es jutos izstumta un dzives nemileta!!!
Pat vakar esmu megjinajusi izdarit pasnavibu , nesanaca.....bet vai vajaga to?
Es tik radu sapes, problemas un vilshanos saviem tuviem cilvekiem! Gribetu aiziet prom....un pec kada laika , varbut pat bus atvieglojums citiem...- bet no otras puses, man ir divas atvasites, kuras aug... Vinju delj tik turos....bet ar laiku manuprat es tapat aizieshu, jo es jau no mazam dienam jutos nelaimiga un nemileta, sava veida! Kaut ari vecaki kartigi un normali! Pat berniba esmu megjinajusi izdarit padnavibu ar tabletem vecmaminjas, bet nesanaca.... nesaprotu ,ko darit....atklaties kadam man ir ljoti gruti....es tikai redzu vienu iespeju....dazhreizem liekas, ka dzivoju divas pasaules, realitate un domas....man pat liekas, ka tad kad megjinaju izdarit pasnavibu nesen, man pat nesen izdevas....tika tas, ka pecnaves dzive pilnigi turpinas , ta ka realitate....varbut ta ir mana elle un sods, .......

Re: bezizeja??? vai tiesham??

Autors: 04 Feb 2015, 21:36
Kalinda
Vēlos uzrakstīt atbildi, lai gan ļoti labi zinu, ka šādos dzīves periodos visi vārdi liekas tukši un neatbilstoš. Sajūta, ka neviens nesaprot un palīdzēt nespēj.
Es ļoti vēlos lai Tu uztver manis teikto nopietni - trīs pēdējos savas dzīves gadus dzīvoju depresijā, 2014. gada pavasarī bija viss zemākais punkts.Cīnos un paliek labāk, tāpēc ceru, ka varu palīdzēt arī citiem.
Tu raksti, ka esi tikai klapata tuvajiem cilvēkiem. Esmu droša, ka viņi Tevi mīl. Jā, iesoējams ar Tevi ir grūti. Arī man mans tuvākais cilvēks atzinās, ka dzīve ar mani - depresijas māktu cilvēku ir grūta. Un tomēr - viņam ļoti rūp. Mans atklājums - SARUNAS. Lasot Tevis uzrakstīto bija sajūta, ka Tu ar pārējiem nerunā, nestāsti. Arī es tā agrāk rīkojos - dažbrīd iekšā bija TĀDAS sāpes, bet neteicu - tanī pat laikā norobežojos no mājiniekiem, nerunāju, aizvainoju arī viņus. Vēlos Tvi iedrošināt - izstāsti, runā. Iespējams tuvinieki nemācēs palīdzēt - nav speciālisti. Bet viņi zinās, kas ar Tevi notiek un zinās, ka Tev ir grūtāk. Izstāsto neko nevari zaudēt. Atvēršanās ir pirmais solis uz izeju!
Es ticu, ka VARI TO UZVEIKT!