Izmisums!

Pardaudz
Atbildes: 1
Pievienojies: 23 Okt 2016, 07:11

Izmisums!

Atbildēt Pardaudz » 29 Dec 2016, 02:12

Es īsti nezinu kā uzrakstīt savu sāpi-savu stāstu un es nemaz nezinu vai tam būs kāda jēga bet es to vairs nespēju turēt sevī... es raudu dienā un es raudu naktī... lai cik tas dīvaini neliktos neviens to neredz! Vai negrib redzēt es nezinu... es jūtos viena laigan ikdienā man apkārt ir daudz cilvēku un ģimene ir salīdzinoši liela... 9cilvēki...man nav neviena ar ko parunāt! Es mējģinu teikt... bet mani nedzird vai negrib dzirdēt.. esmu nogurusi būt stipra! Es patiesībā neēsmu tā ir maska ko nevar noņemt.. tik ļoti gribās lai kāds uzklausa-lai saprot...bet... tapēc es rakstu te. Esmu mamma. Esmu mamma trijiem un vēl pārītim audžubērnu. Man ir draugs un man ir vecāki un vecvecāki... un itkā visam jābūt super bet... nav... es jūtos viena un nenovērtēta. Varbūt es daru par maz? Es nezinu, es par to domāju bet es nezinu! Es daru cik vien varu. Es tīru māju un gatavoju ēst,es mazgāju drēbes un izmācos ar bērniem,es vedu uz un no skolas viņus un viņi visi nemācās vienā skolā, es katram izsekoju līdzi lai viss ir paņemts skolai un pulciņiem un visam citam,ja ja kāds ko sastrādājis skolā runāt eju es,naudas ir maz bet es cenšos lai bērni tiek ko redzēt un atpūsties. Es nesūdzos par to- man nav grūti... man sāp ka neviens to neredz un... es nezinu kā to pateikt pareizi...
Saka ka es neko nedarot,es esot slikta māte,es nepareizi audzinu,es nepareizi daru,tā grūti uzrakstīt to attieksmi lai saprastu pareizi. Īsāk sakot es jūtos nepareiza. Es jūtos slikta. Mani vaino visā-jā burtiski visā! Mana mamma ar tēti dzerot jo es esot neciešams un ideotisks bērns... jā to pateica mana mamma! Un es audzinot savus bērnus par ideotiem! Mana vecmamma kad nomira vecaistēvs pateica man ka es esot vainīga- pieminēšu man bij tikai 10gadi. Mans tētis man bērnībā mēdza teikt ka viņam draugi nenākot ciemos jo es slikti uzvedos! Kad bij ciemos kāds bērns bieži salīdzināja ar mani- protams es biju tas sliktais variants. Es paaugos un to sāpi noriju-aizmirsu... itkā... domāju man būs ģimene un viss būs savādāk bet...nav. Nekas nav mainijies. Cilvēki mainās bet viņu viedoklis paliek. Gribās kādu vienu cilvēku kas saprot un ar kuru varētu kaut tikai parunāt-izrunāt visu kas uz sirds! Es tiešām jūtos slikta. Un galvā griežas doma ja jau es esmu tik slikta un visiem daru slikti kapēc es esmu te? Priekškam? Ja jau nevienam mani nevajag?!Un tas ir iemesls kapēc es te rakstu- man ir bail no sevis. Ir bijušas domas- kā pateikt..... pielikt punktu visam. Mani bērni... tie pagaidām mani attur. Es viņus tik ļoti mïlu un negribu viņus sāpināt. Bet es tā vairs nevaru... es gribu lai kādam rūp kā es jūtos,lai vismaz vienam cilvēkam esmu svarīga ... lai kāds uztrauktos par mani un priecātos par manu smaidu. Bet svarīgāks ir viss... pudele...spēles... un viss cits. Es nēsmu nekas. Nevienam. Man ir bail ka vadzis plīsīs.. domas nepamet... kā būtu ja ar mani kas notiktu... vai kāds pārdzīvotu? Varbūt sāktu saprast mani? Man ir bail ka nenodaru ko sev jo arvien biežāk pieķeru sevi par to domājot! Esnemaz nezinu cik sakarīgi te uzrakstiju un vai to varēs saprast- es rakstiju visu kas nāca ārā visu pēc kārtas. Paldies ja kāds šo vispār izlasija. Tiešām.

KKC Skalbes-konsult.
Atbildes: 150
Pievienojies: 31 Okt 2012, 16:43

Re: Izmisums!

Atbildēt KKC Skalbes-konsult. » 30 Dec 2016, 09:55

Sveika!
Es dzirdu, ka jūtaties vientuļa un nenovērtēta. No Jūsu rakstītā es noprotu, ka esat nogurusi visu laiku būt stipra un vēlaties, lai kāds Jūs uzklausa un atbalsta. Jūs rakstāt, ka cenšaties būt laba, bet ir sajūta, ka tuvinieki Jūsu pūles nenovērtē. Jūs arī minat, ka vēlaties ar kādu no sirds izrunāties, tikt uzklausīta un saprasta.
Jūs rakstāt, ka jums ir bijušas pašnāvības domas. Jūs rakstāt, ka jums ir bail pašai no sevis. Man rūp, kas ar Jums notiek. Domāju, ka Jums ir svarīgi atrast kādu cilvēku, kas varētu ar Jums aprunāties, kas varētu Jūs uzklausīt un atbalstīt. Varbūt Jūs varat piezvanīt uz mūsu uzticības tālruni 67222922 vai 27722292.
Kā Jums šķiet, kas Jums varētu palīdzēt justies labāk? Uzskatu, ka Jums būtu ļoti svarīgi padomāt, kā tagad parūpēties arī pašai par sevi. Jūs minējāt, ka cenšaties rūpēties par citiem, bet reizēm ir svarīgi parūpēties arī pašam par sevi. Es arī saprotu, ka ne vienmēr nepieciešamo atbalstu var atrast uzreiz, bet ir ļoti jauki, ka Jūs to meklējat (Jūs dalāties ar savām sajūtām un bailēm šajā forumā).


Atgriezties uz



Kas ir Pieslēdzies

Lietotāji, kuri atrodas šajā forumā: Nav reģistrētu lietotāju un 1 viesis