Lapa 1 no 1

Nu

Autors: 23 Nov 2012, 00:09
njaa
Kad biju jaunāks, tad īpaši neraizējos par neko, dzīvoju ar pārliecību, ka līdz saviem 25 jau būšu precējies, auklēšu savu atvasi, strādāšu radošu darbu, kas man patīk. Tagad man ir 27 un jau kopš 18 gadu vecuma faktiski visu laiku esmu dziļā depresijā, viens pakaļ otram draugs un paziņa pamet valsti, darbs te ir, te nav, nekad nav pieticis lai beidzot pats varētu uzsākt patstāvīgu dzīvi. Vēl ne reizi nav palaimējies nodibināt ciešas attiecības ar kādu meiteni, cik vien vienas nakts izklaides un pāris nedēļu izpriecas. Pēdējā ar ko satikos aizmuguriski sen ar citu satikās, bet tēloja it kā es šai kaut ko nozīmētu. Tikko kā kaut kas dzīvē šķiet ejam uz labo pusi, tad pēkšņi kā ar blīkšņi man visu atņem un atkal esmu tajā pašā bedrē kurā biju - bez darba, bez otras pusītes, vien ar brāli un māti no kuriem te sagaidu "mācības" kas es par muļķi, kas īsti nav izdevies, pats tik vainīgs pie visa lai gan cenšos cik varu un tas neizdodas.
Pašnāvības mēģinājumu man bijis vairākkārt, ikdienā pilnībā to neizrādu un citiem liekas, ka es bezmaz vai pacietīgākais un laimīgākais cilvēks kāds vien var būt, lai gan reāli iekšēji esmu pilnīgs lūznis. Esmu bijis pie psihiatra un psihologa, protams, ka labāk paliek izrunāties, bet ne jau šie man darbu piedāvās, ne jau šie man sievu piedāvās. Gadiem ilgi esmu lietojis alkoholu, kaudzi narkotiku, sava veida pašārstēšanās, bet tas arī ir nesis neskaitāmas problēmas ar policiju, bet pēc tā kā uzvedos, ģērbjos, smaidu un sevi kopju ne tuvu neesmu tāds, kādu dažs labs varētu šobrīd stādīties priekšā, esmu ļoti sabiedrisks un talantīgs cilvēks, bet tikai reti esmu sajuties tā, ka tas ko daru ir gana labs, tik daudz pēdējos gados tapušas lietas esmu izmetis laukā, domājot, ka tāpat nevienam tie murgi, kurus tur esmu uztaisījis neinteresēs.

Re: Nu

Autors: 23 Nov 2012, 15:46
Midnight rose
Sveiks, Nu! Es šajā forumā uzsāku līdzīgu tēmu. Man palīdzēja tas, ko man sacīja citi. Tāpēc tagad regulāri te ieskatos ar domu, ka varbūt arī es varu palīdzēt kādam.
Paklau, vienu lietu varu Tev pateikt uzreiz - nevajag sevi uzskatīt par lūzeri tikai tāpēc, ka nav izdevies aiziet prom no mājām. Es brīnos, ka māte un brālis Tev to pārmet. Vai brālis ir vecāks un baigais veiksminieks? Un par māti... Zini, tas dīvaini. Mammas parasti ir gatavas palīdzēt, bet ne visas, protams. Ne viss cilvēka dzīvē ir atkarīgs no viņa pūliņiem, tie ir tikai 50%. Otra puse tomēr ir arī veiksme. Atrasties īstajā brīdī īstajā vietā. Ekonomiskā situācija pašlaik Latvijā ir diezgan slikta kopumā, Tu jau pie tā neesi vainīgs. Man šķiet, ka ir vieglāk dzīvot, zinot, ka līdzšinējās neveiksmes nav pilnībā Tava vaina. Tas nozīmē, ka ja neveicās, tad tomēr - var arī paveikties. Es ticu, ka Tu esi centies, bet nav izdevies. Es ticu, ka problēma bija nevis tajā, ka Tu negribēji, bet tiešām nesanāca. Es gribētu, lai tas Tevi iedvesmo.
Tu apgalvo, ka Tev nav pastāvīga darba, bet - vai profesija Tev ir? Es tā saprotu, ka Tu esi mākslinieks, ja? Tu saki "nevienam neinteresē tie murgi, ko esmu uztaisījis". Nu, nu? Kas tie ir par murgiem, ko Tu taisi? Pastāsti man! Mani interesē! Zini, es galīgi neesmu radoša, bet kad man ir galīgi slikti, es zīmēju eņģeļus. Piepildu savu dzīvi ar eņģeļiem, kas ir uz papīra. Skaisti, balti, mirdzoši. Jo dziļākā purvā, jo vairāk eņģeļu... "Nekas no tā, ko es uztaisu, nav gana labs". Kāpēc Tu esi tik skarbs un nežēlīgs pret sevi? Kāpēc nav labs? Jo to neviens nenovērtē? Bet vai Tev pašam patīk?
Un par otru pusīti. Tas ir kā apburtais loks. Tu vēlies ģimeni (es arī), Tev nav (man arī ne), un Tu tāpēc aiz bēdām dzer, lieto narkotikas, mēģini padarīt sev galu (to es nedaru), bet es nevaru iedomāties meiteni, kas vēlētos satikt puisi, kas dzer un apreibinās. Es nevaru Tev ceļā nolikt princesi, bet varu pateikt, ka ja Tu tā dzīvosi, Tavas izredzes satikt kādu meiteni ir pielīdzināmas nullei.
Ja Tev neizdodas izveidod attiecības, noteikti ir kaut kas, ko Tu izdari attiecību sākumā. Varbūt Tu tik ļoti ilgojies pēc otras puses, ka nedod meitenei laiku apdomāties, ko vēlas viņa... Es to no savas pieredzes saku. Es tā daru. Es zinu, ka tā ir mana problēma. Es cenšos ar to strādāt. Un kad Tu saki - vienas nakts izpriecas, es īsti nesaprotu, ko Tu domā ar izpriecām. Izpriecas kam? Tev? Viņai? Nezinu nevienu sievieti, kas vēlētos būt izprieca kādam. Vai arī ja tādas ir, tad Tu ej uz nepareizām vietām savu otro pusi meklēt.
Nu, lūdzu, nenokar degunu, nesunī sevi, mēs, kam ir kādas dziļas sāpes, vismaz šajā forumā esam daudz. Tu neesi viens tāds. Tomēr es te arī saņēmu daudz labus padomus un ieguvu vienu lielisku draugu. Neredzu iemeslus, kāpēc tas nevarētu notikt arī ar Tevi.
Un - especially for you, ir tāda latviešu dzejniece Aigita Draguna. Viņai skaists dzejoļu krājums "Prāts". Precīzi neatceros, kā tur bija un viņas grāmata nav pa rokai, bet viņa rakstīja apmēram tā:
"Ikreiz, kad man pieder kaut stūrītis papīra,
es uz tā gleznošu BALTU GAISMU"

Re: Nu

Autors: 24 Nov 2012, 20:34
njaa
Jau kādu ilgāku laiku neko nezīmēju, mūziku arī esmu nolicis malā. Par to apreibināšanos un meitenēm - redzot, ka pat pilnīgākajiem alkoholiķiem un narkomāniem vienā laidā blakām ir kādas, tad liekas, ka man ir citas problēmas. Profesijas nav, labprāt kaut ko apgūtu, bet mūsdienās gluži vienkārši visi gaida jau gatavus speciālistus.

Re: Nu

Autors: 24 Nov 2012, 20:49
Midnight rose
Tev ir taisnība, ka pat pilnīgākajiem alkoholiķiem blakus ir sievietes. Tikai diez vai Tu sev tādu līdzās gribētu - trūkst pāris zobu, mati netīri, drēbes arī un vajadzības gadījumā Tev iekraus ar kaut ko pa galvu. Es arī esmu domājusi par to, ka pat pēdējām alkoholiķēm ir vīrieši, man te pa ciemu tādi saldie pārīši vazājas, ka nenobrīnīties. Tomēr, kad tuvāk ieskatījos, ar kādiem vīriešiem viņas staigā, domāju, ka varu tad labāk iztikt bez vīrieša. Tu taču nemeklē kādu, kas Tev staigā blakus un dzer, Tu gribi sievieti, ar kuru nodibināt ģimeni un ar kuru Tev var būt bērni. Un šāda veida sievietes uz dzērāju neskatīsies. Tā kā liec vien to dzeršanu un apreibināšanos nost.
Labāk izsaki savas sāpes ar mūziku. Vai uzzīmē kādu eņģeli un atsūti man :) (te var sūtīt arī atačmentus).
Nu, un kā Tev pašam šķiet, kur ir problēma, kāpēc neveidojas attiecības ar sievietēm? Kā Tu pats to redzi? Kā Tev liekas, ko Tu dari nepareizi? Kā Tev iet ar ieklausīšanos meitenē? Vai Tu pret viņām esi uzmanīgs?
Un par profesiju. Nu, es tā saprotu, ka kaut ko Tu esi strādājis, jo līdz 27 gadiem taču neiztiki no mammas algas, vai ne? Un par to, ka gaida gatavus speciālistus, īsti Tev nepiekritīšu. Man ir zināmi cilvēki, kas apmācību saņēma jau darba vietā. Protams, ja Tavas ambīcijas nav līdz mākoņiem. Vajag tikai izdomāt, ko Tu vēlies. Vai pats vari definēt, ko Tu vēlies? Nevis "kaut ko", bet izdomāt, konkrēti un rīkoties tajā virzienā? Neskaties uz dzīvi ar tādu rūgtumu. Tev viss vēl var izdoties.
Piemēram, mana paziņa vēlējās strādāt bērnu dārzā. Caur internetu atrada visus bērnudārzus savā pilsētā (tā nebija Rīga) un nosūtīja savu CV. Saņēma 3 darba piedāvājumus. Re, tā!
Un Tu neesi lūznis! Tas, ka Tu vēlies, lai Tev būtu ģimene un bērni, man šķiet skaisti un vērtīgi. Varbūt Tu savas meitenes izvēlies pārāk jaunas (18 - 20 gadi), kad vēl par tādām lietām domāt negribas?

Re: Nu

Autors: 28 Mai 2013, 23:48
zuze
Atļaušos pielikt pielikumu šeit.
Ir līdzīgas lietas.
Šobrīd 22gadi ,nedzeru ,nepeju un nenarkojos. Itka viss kārtība ,bet īsti nav. Ar tam otram pusītem. Itka visas kas draugos (ne dr.lv bet dzive) saka mils jauks darbigs fors dzeks ,bet ka nevar pat uz (ka es saku istremima ) draudzeni tuvaku ka tikai draudzeni. vai tiesam javazajas pa klubiem un masu dzersanas pasakumiem lai kadu satikti? visas kuras satieku ir 1aiznemtas 2saderinajusas 3precetas 4nevelas jaunas attiecibas 5brauc prom no lv. tagat ari rudeni satiku loti skaistu un izglitotu darbigu nu 25 gadi laikam jau sieviete skaitas, viss itka tip top ,bet vina nevelas jaunas attiecibas.nepagaja 3 nedelas saruna tikties cilveks tiesam zelts ,bet patiru prata ko vina teica ta divaini palika kadel tad sauci ja nevelies ? nu lai jau iet kas man pa draugam jau var,bet ar to jau nebeidzas. saka viss nopietni veidoties. nu jau biju pieveris acis uz vinas nevelos un likas beidzot nevus kasekli. Ta jau tu gribetu gan. pec kaisles piesatinatas nakts(bez intimlietam) viss tika aprauts . tagat pec2nedelu klusuma facebook ieraugu ka vina saderinajusies. tad es sapratu ka atkal esmu izmantots,soreiz lai parliecina :shock: tos vai vina (es) gatava kam ciešākam.
Ar darbu ir mainigi grafiku rezultāta nav īsti stabilitātes uz paša dzīves vietu nomāju izstabu pie paziņam.

Te radās daži jautājumi.

Kādēļ izmanto (es uzskatu ka esmu labs cilvēks vismaz man ta šķiet) labos cilvēkus ?
Vai tiesām javazajas pa klubiem lai satiktu sievietes/meitenes ?
Vai es ko daru nepareizi ?
Pēc kādiem kritērijiem cilvēki vadās lemjot par otru cilvēku.?

Ta pa sēžot pie grilla liekas ka dzīvot nemāku un kaut kas nav īsti kārtībā.

Re: Nu

Autors: 29 Mai 2013, 17:17
cits skats
njaa- esmu sieviete un pēc Tevis teiktā varu teikt, ka tas ir ļoti jauki, ka vēlies ģimeni. Tomēr 1. kārt ir jāatrod vajadzība, spēks un prieks dzīvot pašam priekš sevis. Daudziem cilvēkiem liekas, ka viss mainīsies tad, kad būs bērni būs otrs cilvēks blakus, tomēr arī tad gadās nedienas un problēmas un ir vajadzīgs dzīves spēks, lai dzīvotu tālāk. Ir gadījumi, kad maza bērna tētis vai mamma uztaisa pašnāvību un bērns ir pirmais, kas to ierauga. Iespējams, tāpēc dažiem cilvēkiem ir labāk pagaidīt ar ģimenes veidošanu, kamēr paši kļūst stabilāki.
Tas tiešām ir apsveicami, ka vēlies stabilas attiecības un bērnus, tomēr ir daudz lietas, kuras vari darīt jau tagad, pirms Tava dzīvē ir ienācis īstais cilvēks ar kuru vēlies veidot ģimeni.