kad nekas nemainās

pusnakts
Atbildes: 39
Pievienojies: 02 Nov 2012, 13:49

kad nekas nemainās

Atbildēt pusnakts » 22 Feb 2013, 03:18

Pat nezinu, ar ko sākt. Ir nakts, miegs no manis bēg, asaras klusi rit pār vaigiem, elpu sit ciet kā slīcējam. Es slīkstu pati savās sāpēs un izmisumā. Neviens nav man nodarījis pāri - ne cilvēks, ne dzīve. Man vienkārši ir slikti - šeit un tagad. Bija jau bija šī sajūta pirms tam, ja nenotiks kaut kas labs, es kritīšu. Vēl no rīta priecīga atvēru logu, vingroju, saklāju gultu, sveicināju sauli un tomēr neatstāja sajūta, ka tas nav nekas. Pietrūkst kaut kā būtiska. Tas ir kā tad, kad skaņa beidz vibrēt gaisā. Nekas jau nenotika, tikai tukšums krūtīs sāka izplesties. Es jutu, ja ļaušos tam, mani ieraus kā tumšā atvarā, bezcerībā. Pretojos, mēģināju runāties internetā. Bet tas bija tā, kā melot sev, citiem. Nevienam, nevienam nevari pateikt: klau, man ir slikti, es netieku galā ar to, kas saucas mana dzīve. Pats trakākais, ka nākas daudz runāt par to, kas biju...Es biju kādreiz vesela, vitāla, varoša un talantīga. Es esmu nogurusi no depresijas, man riebjas, ka es vairs neesmu es. Neskatos spogulī, mēnešiem neizeju laukā no mājas. Cik ilgi vēl tā? Dzīve, kas nav vairs dzīve? Vīram vairs neesmu viņa romāna sieviete, dēls atklāti nicina. Bet par ko viņus nosodīt? Par to, ka redz, ka es vairs neesmu kā agrāk, ka manis vairs nav? Ka esmu kaut kas, kas nožēlojami eksistē. Man vairs nav dzimuma, man nav karjeras, man pat nav ikdienas. Man nav sapņu, nav mērķa. Man sāp, pat nezinu - kāpēc.

KKC Skalbes-konsult.
Atbildes: 150
Pievienojies: 31 Okt 2012, 16:43

Re: kad nekas nemainās

Atbildēt KKC Skalbes-konsult. » 22 Feb 2013, 16:20

Kā tev liekas, kādas lietas tevi šobrīd varētu iepriecināt, kas ļautu tev kaut uz brīdi iziet no grūtsirdības?

pusnakts
Atbildes: 39
Pievienojies: 02 Nov 2012, 13:49

Re: kad nekas nemainās

Atbildēt pusnakts » 22 Feb 2013, 19:10

Piedodied, jautājums likās gana naivs. Tas, ka noorganizēšu, piemēram, tējas vakaru ar kādu draudzeni, izvilkšu slēpes un došos slēpot, situāciju būtiski neizmainīs. Nav jau problēma nomāktais garastāvoklis, bet gan apziņa, ka dzīve ir drupās. Gan ārēji, gan iekšēji drupās. No rīta slēpošu, bet naktī atkal vilki skrāpēs dvēseli. Nav fundamenta, uz kura balstīties. Nav mīlestības, pat pašai pret sevi. Nav iekšējo resursu. Ir vieglāk pēc traumas saoperēt kaulus, tos sadziedēt un iziet rehabilitāciju. Ko darīt, ja depresija ir izēdusi tevi tukšu, pat labot, rehabilitēt nav ko?

KKC Skalbes-konsult.
Atbildes: 150
Pievienojies: 31 Okt 2012, 16:43

Re: kad nekas nemainās

Atbildēt KKC Skalbes-konsult. » 22 Feb 2013, 20:40

Runājot metaforās - ja depresija ir gaudojoši vilki tavā dvēselē, varbūt ir vērts likt viņiem saprast, ka tavā dvēselē nav viņu īstā vieta?

Midnight rose
Atbildes: 50
Pievienojies: 05 Nov 2012, 10:50

Re: kad nekas nemainās

Atbildēt Midnight rose » 23 Feb 2013, 07:06

Sveika, Pusnakts! Es tik ļoti priecājos, ka Tu te atkal esi parādījusies un kaut ko ierakstījusi, jo atceros, cik daudz Tu man palīdzēji, kad man bija ragi dūņās. Atceries, kad mēs te diskutējām novembra sākumā? Es tagad noteikti esmu izkārpījusies. Protams, man palīdzēja arī tas, ka manā dzīvē notika izmaiņas. Tomēr saprotu, ka depresija ir kaut kas, ar ko jāiemācās draudzīgi sadzīvot. Un domām, kas skrāpē dvēseli, nevajag ļauties, vajag noņem tās no trases. Tās mūs saārda. Runāšanās ar draudzeni var tieši palīdzēt novērst domas citur. Tas būtu pirmais solis. Un fiziska slodze arī palīdz, tā kā, manuprāt, tas nemaz nav muļķīgi - izdarīt kaut ko tādu.
Ceru, ka Tev prieks mani atkal sastapt :)

pusnakts
Atbildes: 39
Pievienojies: 02 Nov 2012, 13:49

Re: kad nekas nemainās

Atbildēt pusnakts » 23 Feb 2013, 20:28

Midnight Rose, diezin to vai par prieku nosaukšu, bet patīkami ir, ka mani kāds atceras.

Midnight rose
Atbildes: 50
Pievienojies: 05 Nov 2012, 10:50

Re: kad nekas nemainās

Atbildēt Midnight rose » 25 Feb 2013, 18:52

Pusnakts, kā nu Tevi neatcerēšos! Tu man tik daudz liki smadzeņot par sevi un attiecībām! Tagad es attiecības esmu dabūjusi labu labās, tikai tā nomāktība gan viegli negrib atkāpties. Es saprotu, ka tā ir problēma, ar ko man būs jāsadzīvo un jācīnās visu mūžu, tomēr attiecības man dod to atspērienu, lai nenolaižas rokas, lai ir dūša cīnīties, nepadoties.
Īsti nezinu, ko lai Tev saku vai kā lai palīdzu. Tu teici, ka Tev urķīgs prāts. Vai tad nevari nekādu izeju atrast? Esmu izmēģinājusi arī tās melnās domas nelaist iekšā. Jo tās aiziet un pēc tam visu laiku braukā pa vienām un tām pašām sliedēm. Es zinu, ka es varu pateikt tam nē, stop. Es tā domāt nevēlos. Es domāšu kaut ko citu. Nu un jā, Dievs arī bez šaubām. Gan jau ka Tu esi izmēģinājusi visu ko, bet nu sliktāk jau Tev no mana posta nebūs.

zuze
Atbildes: 33
Pievienojies: 23 Mai 2013, 01:31

Re: kad nekas nemainās

Atbildēt zuze » 26 Mai 2013, 23:05

Atļaušos pielikt sevi šeit.

Diezgan pazīstamas lietas minētās,pārāk pazīstamas.
Neviens nav darījis pāri,nekā slikta itkā nav, bet tā tumsa ar sāpi kas skrape iekšas.liekas ka sods par ko?
Pazudis esmu šajā pasaulē, ne drīzāk apmaldījies un pamests pasaules takas.

Katru dienu meklēju atbildes, bet velti. Kad megjini saukt palīgā tas sauciens pazūd itkā slēpotājs būtu pielikts un nesaprot mani.

Dzīvē - tai nav rokasgrāmatu vai citas instrukcijas.

To kas bijām nekad vairs nekļūsim.

Es nezinu kas ir depresija bet depresija.lv tests teica lai meklēju palīdzību.


Atgriezties uz



Kas ir Pieslēdzies

Lietotāji, kuri atrodas šajā forumā: Nav reģistrētu lietotāju un 1 viesis