Lapa 1 no 1

dzejolis

Autors: 22 Apr 2013, 08:33
cits skats
Šodien viens no maniem draugiem ielicis savā dienasgrāmatā dzejoli, ar kuru gribēju padalīties arī ar Jums!
Varbūt kādam šie ir īstie vārdi, kuri palīdzēs saņemties.

Kad tumsa paliek īpaši melna,
Kad visa loģika ripo pie velna
Un liekas, - sirds tūlīt salauzīs ribas,
Un tuvāko āķi sameklēt gribas, -
Tad apstājies.

Un skaiti līdzi, kā krūtīs tev sit:
Trīspadsmit, četrpadsmit, piecpadsmit...
Un sakostiem zobiem kāp augšup lēnām
Pa savas dvēseles biezajām ēnām.

Kāp. skaiti. Gaidi. Un lietus sēsies.
Kā bērns tevī dzīvība sakustēsies.
Tad attirpini nomāktās rokas
Tad - laimīgu ceļu, tad - lai tev sokas!
Tad darbojies!

/Knuts Skujenieks/