Negribu vairs dziivot...

Luciaa1983
Atbildes: 1
Pievienojies: 11 Nov 2012, 12:00

Negribu vairs dziivot...

Atbildēt Luciaa1983 » 11 Nov 2012, 12:15

Labdien...
es jau zinu visas atbildes,ko Juus man teiksiet uz manu staastu... ka dziivo taalaak - viss buus labi... man vairs nekas neliekas labi. Jau beerniibaa nebiju laimiiga.Teevs mani sita. Dziivoju vasaraa laukos - gaaju pie draugiem uz kaiminju seetu - ja nokaveeju un neierados maajaas laiciiigi - Teevs naaca man pakalj...es gaaju pa priekshu un vinsh no aizmugures mani spaardiija ar kaajaam. Ja sapleesu kaadu trauku - mani sita...pat tagad, kad biju staavoklii un gaidiiju savu beernu - ar lielu veederu - Teevs mani pagruuda... maati vinsh nesit - vinji sadziivo...bet pret mani vinjam ir briesmiiga attieksme... tajaa pashaa laikaa vinsh arii izturaas ljoti labi... es saprotu,ka shii mana Teeva attieksme ir iespaidojusi mani attieksmi pret dziivi - cilveekiem... es negribu taada buut kaada esmu... jau skolaa nevareeju sadziivot ar klases biedriem - kaavos - mani apsaukaaja... tagad, ka man ir jau 29 gadi un pashai beerns - es neprotu savaldiities... man bail,ka nodariishu paari savam beernam,ko jau daru... es vnk vinjam varu iesist neparko... un peec tam pati paardziivoju un miiljoju vinju... zinu,ka tas ir nepareizi, bet nevaru sev neko izdariiit... ar tagadeejo nu jau bijusho draugu sagaajaam kopaa 2x... pirms tam nodraudzeejaamies 6 gadus... izshjkiiraamies mana raxstura - nesavaldiishanaas deelj... es pret vinju paceelu roku - bljaavu... lidinaaju visu pa gaisu... tagad arii vinsh mani pasuutiija,jo nespeeju savaldiities... bljaavu - taisu histeerijas... es zinu,ka taa nevar riikoties, bet nespeeju paar sevi valdiiit... it iipashi ja man cilveeks pasaka,ka nebuus maajaas - es skrienu pa visurieni un mekleeju... vinsh man deva iespeeju, bet es to sabojaaju... es atkal visu sabojaaju... darba man arii patreiz nav - straadaaju pie drauga ( nu jau bijushaa ), bet ja mums viss ir cauri, tad arii darba vairs nav... dziives vietas arii nav... pie vecaakiem ar beernu dziivot buus gruuti, jo nesadziivosim... pluss tur veel ir Teevs... kursh arii pret manu beernu neizturas labi - tajaa pashaa laikaa labi, bet arii neprot savaldiities...
es esmu sagrauta... es nesaprotu kaapeec taada esmu... kaapeec esmu piedzimusi... kapeec man taa neiet... es gribu dziivot un gribu buut laimiiga, bet saprotu, ka nebuushu, jo nespeeju mainiities...
neesmu bijusi pie psihoterapeeta, jo nav naudas seansiem... esmu bijusi pie psihiatra - vienu laiku dzeeru zaales - biju mieriigaaka... bet kursh gribeess buut kopaa ar cilveeku, kursh ir psihiski neliiidzsvarots... neviens... draugu man ir maz ... vreetu pat teikt,ka nav... jo visu vnm sabojaaju... man zeel sevis - man zeel visus...
es negribu vnk dziivot, jo neredzu nekam vairs jeegu...

Midnight rose
Atbildes: 50
Pievienojies: 05 Nov 2012, 10:50

Re: Negribu vairs dziivot...

Atbildēt Midnight rose » 11 Nov 2012, 15:54

Paga, paga. Tu jau zinot visas atbildes un ko Tev sacīs... Nu tā laikam tomēr nav, citādi taču Tu te nerakstītu. Ja raksti, tad laikam ceri, ka Tev pateiks kaut ko, ko vēl neesi dzirdējusi, vai ne?
Arī tas, ka nevēlies dzīvot, nav taisnība. Dzīvot Tu vēlies ļoti. Tikai Tev ir lielas dusmas uz sevi par savu nesavaldību, jo tā sagrauj Tavu dzīvi. Ja Tu nebūtu nesavaldīga, tad taču Tu gribētu dzīvot, vai ne? Tev ir draugs, par šķiršanos no kura Tu pārdzīvo, tātad viņš Tev ir svarīgs. Tev ir bērns, kuru Tu mīli, bet nesanāk būt pašai tādai, kāda Tu gribētu būt.
Labi. Tāds ir izejas punkts.
Bet tagad par labo Tavā dzīvē. Esi bijusi pie psihiatra. Tev deva zāles. Sāksim tad ar to. Manai draudzenei bija vīrs. Tieši tāds kā Tu. Viņam bija psihiskas problēmas, kuras viņš noliedza. Viņam bija jādzer zāles. Viņš brīžiem dzēra, un bija normāls, bet tad uzskatīja, ka jau ir izārstējies, un beidza dzert, un viss iegāja atpakaļ parastajā ārprātā. Tava priekšrocība ir tā, ka Tu savu problēmu nenoliedz, ka Tu to apzinies un ka Tu vēlies no tās izkļūt. Tad, ja Tu sacītu, ka visi citi ir vainīgi, tikai ne Tu, tad gan būtu bezcerīgs gadījums. Bet Tu tā nesaki. Tu zini, ka esi vainīga pati. Bet Tu zini arī, ka vēlies ārstēties. Un tas ir lieliski. Pat ja Tev diagnosticētu kādu garīgu slimību, kas ir šīs agresijas pamatā, tas nav nekas. Zāles tagad ir labu labās. Kamēr tās dzersi, viss būs labi. Cilvēkiem iedzimst dažādas slimības. Ja bērniņš piedzimst ar cukura diabētu, Tu taču neteiksi, ka viņš ir vainīgs? Reizēm tādas slimības var iedzimt arī galvā. Tā vienkārši ir, tur var palīdzēt tikai ārstēšana. Bez tam - psihiski nelīdzsvarota Tu esi tikai tad, ja zāles nelieto. Un ar tādu varbūt tiešām neviens negribēs būt kopā. Bet ja Tu zāles dzer un mainies, tad jau ir citādi.
Otra lieta. Lai nu kā būtu ar Tavu garīgo veselību un ārstēšanu, paskaties, kā Tu ar to centies tikt galā - apspiežot, savaldoties. Tas var palīdzēt vienu reizi, divas reizes, bet tas noteikti nedarbosies visu laiku. Tā agresija Tevī krāsies un noteikti kādā brīdī izlauzīsies uz āru. Tā nav izeja. Izeja ir paskatīties, vai, ko Tu patiesībā jūti, kad esi tik dusmīga. Dusmas parasti ir aizsegemocija kaut kam citam. Tavā gadījumā šķiet, ka visdrīzāk dusmas ir aizsegs bailēm un nedrošībai. Ir svarīgi atklāt īstās emocijas, jo tā Tu labāk spēsi tikt ar to galā. Tu piemini vienu konkrētu situāciju - puisis pasaka, ka nebūs mājās, bet Tu skrien un visur viņu meklē. Kāpēc? Kas ir tas īstais iemesls, kas Tevi mudina skriet un meklēt? Jo nav nekas nenormāls, ja cilvēks kādu dienu izlemj pēc darba aiziet kaut kur citur. Ja Tu spētu apdomāties dusmu brīdī un ieklausīties, ko Tu jūti patiesībā, noteikti dusmas mazinātos. Piemēram, ja bērns Tevi neklausa un Tu viņam iesit. Tu vari teikt - iesitu, jo neklausīja. Jā, bet vari teikt - iesitu, jo jutu bailes, ka neesmu viņam autoritāte, ka nekontrolēju situāciju, ka viņš dara, ko grib. Vai redzi atšķirību?
Trešā lieta. Lai būtu vieglāk tikt galā ar šo situāciju, Tev ir jāsaprot, ka Tu šādu uzvedības modeli iemācījies no tēva, līdz ar to Tava vaina tur ir tikai daļēja (un tēvs to atkal iemācījās no sava tēva utt.). Pasaki sev tā - es dusmojos un nekontrolēju sevi nevis tāpēc, ka gribu tā darīt, bet gan tāpēc, ka citādi neprotu rīkoties. Tas būs pirmais solis pretī tam, lai sevi pieņemtu. Tev nav jācenšas sevi attaisnot. Nav labi ne bērnu sist, ne draugu. Bet Tu nevari arī sabrukt zem tās nastas tagad. Kad Tu runā par to, ka negribi dzīvot, faktiski Tu centies atrast adekvātu sodu saviem nodarījumiem un Tev šķiet, ka nāve būtu gana bargs sods par ļauno, ko esi pastrādājusi. Nu, sods tas varbūt arī būtu, bet tā Tev nebūtu iespējas vairs ļauno izlabot. Tev ir jābūt žēlsirdīgākai un iecietīgākai pret sevi pašu. Neviens cilvēks nespēj izturēties labi pret citiem, ja neizturas labi pret sevi. Agresiju nevar nodalīt - to vērsīšu pret sevi, bet pret citiem būšu mīļa. Ja agresija Tevī ir, tā vērsīsies pret visiem. Pret Tevi un pret citiem. Ja Tu iemācīsies tik bargi sevi netiesāt (tas nenozīmē attaisnot), tad Tu arī līdzjūtīgāk skatīsies uz citiem un nebūs tik daudz iemeslu uz viņiem dusmoties. Skaties, nevis uz negatīvo (ka esi pārmantojusi no tēva šādu nelāgu uzvedības modeli), bet gan uz pozitīvo (ka Tu, tieši Tu vari šādu uzvedības modeli pārtraukt un nenodot tālāk savam bērnam).
Līdz ar to, domāju, ka varu sacīt - vēl nav beigas. Zāles, plus savu īsto emociju apzināšanās plus iecietība pret sevi jau ir pirmais solītis pretī tam, lai viss sāktu mainīties.

Midnight rose
Atbildes: 50
Pievienojies: 05 Nov 2012, 10:50

Re: Negribu vairs dziivot...

Atbildēt Midnight rose » 11 Nov 2012, 16:03

Un vēl - Tu apgalvo, ka skolā kāvies, Tevi apsaukāja, nevarēji sadzīvot ar citiem... Un tomēr atradās vīrietis, kas Tevi iemīlēja un ko mīlēji Tu. Es skolā nekāvos, mani neapsaukāja un ar citiem sadzīvoju labi, bet tāds vīrietis man gadījies nav. Sk. forumu Kad pietrūkst būtiskākais dzīvē.

depresija
Atbildes: 9
Pievienojies: 02 Nov 2012, 19:08

Re: Negribu vairs dziivot...

Atbildēt depresija » 14 Nov 2012, 17:12

līdzīgi kā ar mani....tikai tēvs man bija labs...un es neizgāžu dusmas uz bērnu.bet uz sevi...esmu lietojusi neskaitāmas zāles bet nevienas man neder....ne ar vuenu tableti neesmu tāda kā agrāk.

laidzivo2
Atbildes: 21
Pievienojies: 03 Nov 2012, 23:21

Re: Negribu vairs dziivot...

Atbildēt laidzivo2 » 14 Nov 2012, 17:32

Cik esmu dzirdeejis taa no malas klausoties ,peec runaashanas veida ,intonaacijas pashnaaviibai tuvu atrodaas katrs 3. cilveeks es reekinu ciparos ,tik taa aptuveni vadoties savu pazinu loka ,veel nezinu cik ir taadi ,kuri pat kaunaas runaat par to ,bet iekshaas vaaraas ! man reiz izbriinija divas smukas meicas runaaja par dziives bezjedziibu ,vinaam pretiim deva pamatiigu sutu ,2 vareni dzeki izlociidamies savaas runaas ,dziive ir skaista....... lohi protams ,bet nu tas taa..... katram jau savs uzdevums galvaa ielikts ,katrs tups pa savam .arii es ko es te mekleeju ? 20 gadus centos atrast speekus ,iespeeju vieglaako no variantiem miegazaales ,bet kad dabuuju fenobarbitaalu kadeel neproveeju iedzert vai tad tas nau losisms no manas puses ? varbuut teiks ,ka nau es uzskatu ir . kadeel mees nebeegam no saapeem ,baileem, nelaiimeem savlaiciigi tacu ja ir pasham savs heh ,kaleejs iekshaa tad ....... nu ? Protams ,protams tagad par daudz atlaavos te izteikties tac ir kaadam tas jaapasaka ,patiesiiba ! jaa un zeeles mediciiniskaas paliidz ,nevajag apstaaties pie vienaam ,katram pa savam taas darbojaas .ir arii leetas, pat 2ls uz meenesi un nau alkohols jaalieto ,re cik forshi !

Midnight rose
Atbildes: 50
Pievienojies: 05 Nov 2012, 10:50

Re: Negribu vairs dziivot...

Atbildēt Midnight rose » 15 Nov 2012, 11:22

Depresija, Tu savā īsajā ziņā diezgan daudz pasaki. "Ne ar vienu tableti neesmu tāda kā agrāk". Tātad agrāk Tu biji citāda? Un kas tad notika? Kas bija par lūzumu?
Bez tam Tu saki, ka izgāz dusmas uz sevi. Par ko Tev ir tās dusmas? Cilvēki var izjust vēlēšanos darīt sev galu dažādu iemeslu dēļ, bet, ja ir dusmas uz sevi, tad pašnāvība ir mēģinājums sevi sodīt, kā jau rakstīju Luciaa1983. Par ko Tu gribi sevi sodīt?
Un medikamenti ir dažādi. Visiem neder viens un tas pats. Ir drusku jāpameklē (ārsta uzraudzībā, protams). Skaidrs, ka neviens antidepresants Tevi nepadarīs priecīgu un bezrūpīgu, taču noņems vēlēšanos darīt sev galu un to sajūtu, ka priekšā siena, kurā var tikai ar galvu ieskriet.

depresija
Atbildes: 9
Pievienojies: 02 Nov 2012, 19:08

Re: Negribu vairs dziivot...

Atbildēt depresija » 19 Nov 2012, 22:41

lìdz 2007 gadam biju laimes lutekle....lìdz nolādētajai dienai kad uzzināju §ausmu vēsti-manam mīļajam tētim vēzis...un sākās 2 gadu cīņa staru terapija,ķīmija,procedūras,zāles un mokošā nāve....tas murgs mani nepamet...mūsu mājas sienas glabā to murgu....tētis pèdējos mēnešus gulēja uz gultas un nomira mājās....vairāk kā gadu nespēju iejusties mājās....un tad sākās murgs ar zālēm + alkohols esmu izmēģinājusi visas..carbalex ketipinor solian clozanepan...un vēl daudzas cita kopā ar alkoholu...tas bija veids kā muku no sāpēm...beigās nonācu psihiatriskajā slimnìcā tvaika ielā....tur tiku pareizi sazāļota un kļuvu par zombiju- bez emociju radījumu....atceros to mierpilno stāvokli...tik vieglu....un galvā absolūts tukšums.tik tāda birstošu vizulīšu skaņa...var būt ziemassvētku noskaņa mani iedvesmoja.... nu oalietoju AD likās viss ok....bet nekā kā pārtraucu AD tā viss atoakaļ...tikai tagad ir vieglāk ji ir mīļotais cilvēks blakus un mani 2 enģelīši...Ir teiciens ka laiks dziedē visas sāpes....tā nav man sāp tik pat ļoti kā pirmajā dienā...

inese3310
Atbildes: 28
Pievienojies: 18 Nov 2012, 13:44

Re: Negribu vairs dziivot...

Atbildēt inese3310 » 21 Nov 2012, 01:36

Es zinu kā ir pēc slimnīcas atgriezties reālajā dzīvē, kad tavām emocijām netic neviens.Es zaudēju bērnu par kuru cīnījos ik brīdi.Es to pārdzīvoju arvien un neko nesaprotu, kāpēc ar mani tas notika?Tagad man pārmet, ka bezatbildīgu māšu bērnus pieskatu, bet bērns manās rokās ir kā savs.Es viņu mīlu, vai redzu 1x vai pāris reizes.Bet zaudējums man neļauj tuvoties vīram un tt.Joprojām palieku 1

finese
Atbildes: 3
Pievienojies: 07 Nov 2012, 22:05

Re: Negribu vairs dziivot...

Atbildēt finese » 22 Nov 2012, 12:07

Es esmu dzīvojusi ar bezjēdzības sajūtu, bet par laimi nekad neesmu reāli apsvērusi domu izdarīt pašnāvību. Smagi pārdzīvojumi un zaudējumi mūsos satricina vēlmi dzīvot - jo rodas eksistenciālais un mūžvecais jautājums "kāpēc dzīvot, ja......" Tomēr izdzīvošanas instinkts, kas dziļi dziļi iekšā mūsos ir, ir pretsvars vēlmei mirt. Šķiet, ka visgrūtākie ir brīži, kad dzīvotprieks ir zudis, izdzīvošanas instinkts kaut kur klusi iekšā pulsē, bet visam pāri ir jautājums "Kāpēc....?" un vairs nav spēka turpināt ciest... Vienīgais, kam es ticu, ir tas, ka runāšana ir risinājums kā kārtu pa kārtai "lobīt" nost to, kas nomoka un dzen izmisumā, lai atrastu sevī arī atbildi, kāpēc es dzīvoju un turpinu dzīvot!

inese3310
Atbildes: 28
Pievienojies: 18 Nov 2012, 13:44

Re: Negribu vairs dziivot...

Atbildēt inese3310 » 29 Nov 2012, 01:52

ARI TAGAD PEC SLIMNICAS MAN NOLAIZAS ROKAS, JO NEZINU KUR NOPIETNAM MUGURKAULA UN GUZAS OPERACIJAM DABUT NAUDU, JO MAN IR TIKAAI 75 LS.KAM MAN CINITIES, JA ESMU 1?NASTA CITIEM UN SEV.SAUSMIGAS SAJUTAS IR KAD ARSTS IENAK PALATA UN SKATAS BEZCERIGAM ACIM PALIDZET.TAS MANI SAGRAUJ.UN KO VINS SAKA PEC TAM MANI VAIRS NESKAR, JO TA IR FORMALITATE.KAM MAN TAS VISS?

Alnis
Atbildes: 3
Pievienojies: 25 Jūn 2013, 09:58

Re: Negribu vairs dziivot...

Atbildēt Alnis » 25 Jūn 2013, 12:05

Es domāju ka tas viss ir tam lai tu spētu pienācīgi novērtēt to kas būs! Ar mani tā vismaz gadījās. Biju bez 5 minūtēm no izlekšanas pa logu tomēr savācos. Vairākkārtīgi gan esmu mēģinājis darīt sev galu visdažādākajos veidos un galu galā nonācu pie atziņas, ka tas tomēr laikam ir vieglākais ceļš, bet ne tas pareizākais.

Starp citu - arī izeja nekad neparādās uzreiz, bet ja sistemātiski cenšas domāt pozitīvi (zinu izklausās nerealizējami, bet tomēr to var izdarīt ja saņemās) tad dīvainā kārtā ... kā lai saka - domas materializējas.

Gandrīz piemirsu, sakāmais : paēdušais neēdušo nesaprot ir ļoti precīzs! tāpēc man šķiet ka šī ir ļoti laba vieta kur padalīties ar savu pieredzi un varbūt, ka kādam kas no tā arī noder, jo lai arī šobrīd jūtos paēdis, tā nav bijis vienmēr.

estu
Atbildes: 4
Pievienojies: 25 Jūn 2013, 14:53

Re: Negribu vairs dziivot...

Atbildēt estu » 28 Jūn 2013, 13:08

Piekrītu rakstītajam, ka domas materializējas. Ticiet vai ne. Tas pēc manis pašas pieredzes. Ko vēlēsies, to dabūsi. Es gandrīz vai pie nāves tiku un pēc tam tik ļoti vēlējos stāvēt un staigāt (ārsti neticēja, ka iespējams izdzīvot pēc tā, kas ar mani notika un neticēja, ka pēc tam staigāšu), ka arī tas man izdevās, bet, protams, ieliekot atveseļošanās procesā daudz sāpju un darba.

Rebecca
Atbildes: 53
Pievienojies: 25 Jūn 2013, 08:30

Re: Negribu vairs dziivot...

Atbildēt Rebecca » 28 Jūn 2013, 13:22

Es ari piekritu ka domas materializejas,es pat vairakas gramatas esmu par tam metodem lasijusi.Galvenais,ir nenolaist sparnus,iet uz prieksu uz savu pozitivo merki par katru cenu, nu vismaz es ta daru. ;)

DK33
Atbildes: 33
Pievienojies: 25 Jūn 2013, 19:21

Re: Negribu vairs dziivot...

Atbildēt DK33 » 28 Jūn 2013, 14:55

Labdien visiem seit esosiem !

Ja jums interesanti uzzinat par sevi bisku vairak , tad
ludzu lasiet gramatu Joseph Murphy "Par manu Zemapzinu"
Varat to sameklet interneta !

Visiem Jauku Dieninu !

DK33
Atbildes: 33
Pievienojies: 25 Jūn 2013, 19:21

Re: Negribu vairs dziivot...

Atbildēt DK33 » 28 Jūn 2013, 15:13

Tikko paskatijos interneta ...
Lai atrast so vajag meklet Dzozefa Merfija gramatu "Par Zemapzinas Speku"

Pagaidam Viss !!!


Atgriezties uz



Kas ir Pieslēdzies

Lietotāji, kuri atrodas šajā forumā: Nav reģistrētu lietotāju un 1 viesis