mani izvaroja...

[topazio]

Labdien.
Mani izvaroja mana drauga labākais draugs. Mūsu ģimenē aug divi burvīgi bērni, kas mani attur no pašnāvības. Katru dienu dzīvoju ka murgā, mani moka vainas apziņa, jo nesaprotu kāpēc drauga draugs te izrīkojās pret mani un manu ģimeni kopuma, tā sāpinot un pazemojot... Viss ir pieteikt policijai, jo nevēlos šo cilvēku atstāt nesodītu. Apmeklēju psihiatru, dzeru zāles, bet vienalga man gribās pieķerties zālēm un aizmigt:( Zinu, ka atrisinātu savas mocības, bet saprotu arī to, ka sabojāšu savu bērnu dzīvi... Pat tagad rakstot jūtos slikti.... \esmu sākusi lietot alkoholu, lielos apmēros nē, bet kādu sidra pudeli 1.5 L diena izdzeru... Man sāp, es pat nevaru sakarīgi aprakstīt ko jūtu Esmu izmisumā:(

[KKC Skalbes-konsult.]

No Tava stāsta saprotu, ka jūties pazemota, jo dauga draugs Tevi izvaroja un jūties izmisusi, jo nespēj tikt galā ar šo situāciju. Saprotu, ka Tev nepieciešams atbalsts un kāds, kas Tevi saprot. Tu droši vari zvanīt uz krīzes telefonu jebkurā diennakts laikā un saņemt emocionālu atbalstu.

[depresija]

Vai tavs draugs ir arī tavu bērnu tēvs?vai viņš tev nepalīdz un neatbalsta?un vienīgais dēļ kā ir vēsts saņemties un dzīvot tālāk ir bērni.Tagad jūties pazemota,nenovērtēta,piesmieta.bet paies laiks un tas norimsies.neizmirsīsi un nāksies sadzīvot ar šādu upura likteni.bet tas nav neiespējami.

[pusnakts]

topazio.
Alkohols ir depresīvs līdzeklis, kas Tavu stāvokli tikai pasliktinās. Nezinu, ko ieteikt, bet parunā ar krīzes psihologiem, ko iesākt, kur novirzīt savas sajūtas. Manas domas, ka viņas ir jāsublimē, jāatindē.
Es neteikšu, ka zinu, kā var justies sieviete Tavā gadījumā. Es vairāk raizējos par pašnāvnieciskām domām. Redzi, es zinu, kā var stāvoklis vēl vairāk pasliktināties, kad ne bērni, ne citas vērtības spēj vairs Tevi atturēt no tā.
Bez psihiatra, vēl kādu speciālistu esi apmeklējusi?

[Leijla]

Tu neesi vainīga!

[omega]

Tas ko tu esi pārdzīvojusi ir tīras šausmas - neviena sieviete nav pelnījusi, ka viņu izvaro. Bet es redzu, ka tev ir pieticis spēka, lai par to sāktu runāt - tas jau ir liels sasniegums. Tas, ko Tu pašlaik izjūti ir normāli pēc tik briesmīga notikuma, tā sajūta, ka esi viscaur aptraipīta un izmantota, jo viņš tevi izvaroja. Bet tas nav normāli, ka Tu tiki izvarota. Tas nekādā gadījumā nav normāli, ka viņš Tevi izmantoja, lai sevi apmierinātu.
Izklausās, ka Tu tiešām centies sev pašlaik palīdzēt, tu saņem atbalstu no psihiatra un es redzu, ka Tu mīli savus bērnus no visas sirds

[topazio]

Jā, mans draugs ir mana bērnu tētis. Mani viņš ļoti atbalsta, kamēr viņš darbā, bērni b/d, es mājās, mani sākumā ļoti kontrolēja. Ik pēc 20 min. man zvanīja, jautāja ka jūtos, ko daru utt. Pēc nedēļas man tas apnika, aprunājos ar viņu, lai nebaidās, es neko sev neizdarīšu, jo mana dzīve uz to nav beigusies, ka man esot vismīļākie cilvēki blakus dēļ kuriem ir vērts dzīvot. Un ka neviens "draņķis" nespēs sabojāt visu mūsu dzīvi!!! Man ir smagi... man palīdz mans draugs, mani bērni...
Patreiz atrodos uz slimības lapas, jo nespēju atgriezties darbā. Mans darbs saistās ar cilvēku apkalpošanu. Nebiju nekad domājusi, ka to var izdarīt tev tuvs cilvēks, tava drauga draugs. JA to neesi gaidījusi no tuva, kur nu tagad no svešinieka. No mājam praktiski neeju āra, jūtos droša savās mājās. Praktiski bez vīra nekur neeju. Ja kaut kur izejam ārpus mājas, vēlos pēc iespējas ātrāk mājās, aizslēgt durvis uz visiem iespējamiem krampjiem. Man ir bail, nezinu no kā, jo pati esmu apjukusi, man viss ir vienā putrā.... No tās nelaimīgās dienas pagāja vien 1.5 mēnesis. Man psihiatre piedāvāja iet pie psihologa, kur var vairāk izrunāties... Es negribi īpaši komunicēt ar cilvēkiem pa tiešo. Man ir vieglāk caur telefonu, e-pastiem, internetu... Es zinu ka tas ir nepareizi, es jūtos tādā veidā droši... Man tiešām galvā ir daudz domu, ko nevaru salikt pa plauktiem. Un ceru, ka sapratīsiet manis rakstīto:)

[omega]

No Tevis sacītā arī saprotu, ka jūties šokēta, ka Tevi izvaroja tik tuvs cilvēks. Ja runāšana netiešā veidā caur internetu, telefonu sniedz drošības sajūtu, tas nepavisam nav nepareizi, galvenais, ka Tu esi spējīga runāt par šo briesmīgo notikumu. Izjust naidu un riebumu pret drauga draugu ir pavisam normāli.

[pusnakts]

Topazio.
Tevī ir niknums, kas vērsts pareizajā virzienā. ....neviens "draņķis" nespēs sabojāt visu mūsu dzīvi!!! .....Tā tik turpināt!!
Uz ielas jau nav katrs pretimnācējs potenciālais izvarotājs. Tas par to, ka nespēj būt viena uz ielas. Drošība ir jāievēro, bet bailes jāmēģina kontrolēt, lai nepāraug fobijā.

[topazio]

Es jau saprotu, ka visi vīrieši ir pot.izvarotāji, bet mājās esmu droša. Saprotu, ka paies laiks, viss rimsies. Bet tagad nekas vēl nav un nevar beigties, jo ir jāgaida Dns analīzes, kas pierādīs tā draņķa vainu. Tas ir ilgs laiks, kas arī savā ziņā spiež katru dienu domāt par tās dienas notikumu, katru nedēļu komunicēt ar advokātu, izmeklētāju. Tie nepilnie divi mēneši velkas kā mūžība... DNs analīzes var gaidīt līdz gadam, rindas kārtībā viss notiek stingi pēc žurnāla. Ka mana lieta nav prioritāte. Vairāk jau noved līdz bezspēkam tā gaidīšana. Kad pienāks atbildes, tad tiesa. Un domāju, ka tad man būs vieglāk, jo viņš saņems savu sodu. Es katru dienu domāju par tā izvarotāja bērniņiem, man viņus ir no visas sirds žēl, ka būs jādzīvo ar tādu tēti.... Es nekad nerunāšu ar saviem draugiem par manu nelaimi, jo esam kopīgi ģimenes draugi. Kā saka, ja pateiksi vienam, tad kaut kad tas nāks gaismā, bet es negribu lai cieš izvarotāja bērni. Jo apzinos kādas mocības un sekas nesīs viņa bērni visu mūžu dēļ tēva izdarībām...... Es citreiz gribu kliegt, pa naktīm kad ir klusu man ir bail, nevaru normāli pagulēt arī ar visām zālēm. Neviena diena nepaiet, lai par to nedomātu - Kāpēc ar mani tas ir noticis. Un ka var viens cilvēks nodarīt tik sāpīgu ne tikai man, bet arī savai ģimenei. Ir tak sieva viņam, ja ar sievu nav viss labi, ir tak citas iespējas apmierināt sevi labprātīga ceļā, bet ne piespiežot kādu.

[topazio]

DRUKAS KĻŪDA PIRMAJA TEIKUMĀ - Es jau saprotu, ka visi vīrieši NAV pot.izvarotāji

[pusnakts]

Topazio.
Tu jau nezini, cik vienmēr labprātīgs sekss ir bijis izvarotāja mājā. Varbūt Tu neesi viņa pirmais upuris. Bet esi pirmais upuris, kas uzdrošinājās NEKLUSĒT par to.

[omega]

Tu sacīji, ka citreiz gribi kliegt - kas ir sliktākais, kas varētu notikt, ja Tu pilnībā ļautos savām emocijām? Ja tu izjustu visu šo naidu pret drauga draugu, šo pazemojuma un nicinājuma sajūtu, ka esi tikusi izvarota. Es gribu Tevi iedrošināt - kliedz, ja Tavs ķermenis prasa kliegt. Raudi, ja jūti, ka jāraud. Neturi šīs sajūtas sevī. Tu esi pelnījusi atbrīvoties no šīm ciešanām, ļauties savām sajūtām nav viegli. Es uzskatu, ka tu jau esi drosmīga runājot par šo notikumu, jo saprotu, ka izjūti bailes runāt ar draugiem, lai nekaitētu viņa bērniem. Tu esi vērtīga. Un kā Leijla teica - tu neesi vainīga.

[Natālija]

Izskatās, ka tu jūties pavisam viena ar savu izmisumu un tas tev liek domāt par nāvi kā vienīgo izeju no ciešanām. Turklāt vienatnes izjūtu pastiprina domas, ka nedrīksti draugiem neko teikt.
Tomēr tev ir jāzina, ka tā NAV tava vaina, ka tiki izvarota! Tev ir tiesības saņemt draugu un citu cilvēku, atbalstu un mierinājumu. Tev ir tiesības par to runāt, ja tev ir tāda vajadzība, neizjūtot kaunu un vainas izjūtu varmākas ģimenes priekšā! Varmāka nevis tu ir atbildīgs par savas darbības izrietošajām sekām.

Ja tev gribas kliegt - kliedz. Ja gribas raudāt - raudi! Ja tev vajag par to runāt - RUNĀ!!! Tu neesi atbildīga par izvarotāju, izvarotāja ģimeni u.c.
TEV IR JĀPARŪPĒJAS PAR SEVI UN SAVĀM VAJADZĪBĀM! Un izskatās, ka šobrīd tev vajag par to runāt.

[topazio]

Apmeklējot ārstu, dzerot zāles man paliek viegli, man katru dienu uznāk domas par to dienu un neko nevaru sev padarīt. Laiks iet uz priekšu, domas vairāk nav tik biežas, bet uznāk. Es kādreiz domāju ka esmu stipra, bet vienu brīdi izjutu vājumu, bezspēku un domas par pašnāvību... Bet es saprotu, ka neviens draņķis nevar sagraut mani un manu ģimeni. Mana ģimene ir palikusi vēl stiprāka. Pašā sākumā man bija paniskas bailes no tā, kā uztvers to mans draugs, vai viņš spēs uz mani lūkoties kā uz sievieti, viņu bērnu māti ar normālām acīm. Izrādījās ka mans draugs ir pārāk ideāls, jo par 5 gadiem nekad nebiju izjutusi tik lielu uzmanību, rūpes, mīlestību:) Un tas arī man dod spēku dzīvot. Bērnu smaids, smiekli man dod vēl lielāku spēku dzīvot un nepadoties:)
Man uznāk sliktas domas, bet nekad, nekad nenodarīšu sev pāri un nekādā gadījumā saviem bērniem, draugam!!! Varētu teikt, ka esmu laimīga, jo man ir viņi un neviens man to neatņems, pat tas mērglis!!!
Man ir grūti kontaktēties ar cilvēkiem ārpus mājas, bet arī tam ar laiku tikšu pāri! Mani tas mērglis sāpināja, pazemoja...., bet viņam nesanāks mani un manu ģimeni sagraut. Esam palikuši tikai stiprāki, tikai žēl ka pēc tāda notikuma.

[Natālija]

Šīs traģēdijas gaišā puse ir tajā, ka tu esi ieraudzījusi savu vīru jaunā, pavisam nezināmā gaismā un tas pēkšņi licis saprast cik nenovērtējams dārgums tev ir! Tas tiešām ir fantastiski, ka tu to visu esi ieraudzījusi!
Manuprāt ir svarīgi par notikušo arī runāt un rast iespēju izraudāt savu sāpi - runāt par notikušo ar vīru, psihologu, draugu u.c. cilvēku, kuram uzticies.

[inese3310]

mani pēc notikušā šķiet, ka nesaprot neviens.draugs, bet viņam nespēju tuvoties.psihologs ieteica mainīt savu attieksmi un padomāt ar ko izprovocēju izvarotāju.nearko, jo mazgāju grīdu.ko es zinu, kas viņa dullajā galviņā utt.man nelīdz antidepresanti un slimnīca.es tāpat neguļu un domāju par nāvi, jo nevaru to visu izturēt, esmu ļoti nogurusi

[topazio]

to inese

Jāsameklē cits arsts!!!!
Tu ne pie kā neesi vainīga, Tu nekad nezini un nezināji, ka tāds dranķis var gadīties tavā tuvumā:( TU NEESI VAINĪGA!!! Un nekad nedomā par nāvi, nav vērts! padomā par saviem vecākiem, tuvākiem.... Tu tiksi ar to galā, tikai vajag gribēt:) Ar mani arī ir notikusi nelaime, arī domas bijušas sadzerties zāles un aizmigt.... Nevajag, nav vērts tādu draņķu dēļ nonāvēt sevi. Tu neesi viena, Paskaties, Tev apkārt ir daudz labu cilvēku, kuru ir vērts dzīvot:) Tu neesi viena! Kaut vai Es, jo es zini ko juti

[finese]

Ir cilvēki, kuriem var uzticēties, un mēģini, Inese, saņemties, pat ja ir ļoti, ļoti bail uzticēties! Man bērnībā uzmācās viens vīrietis - man bija ļoti bail, jo neko nesapratu; un pats trakākais, ka es saprotu, ka vēl joprojām, būdama pieaugusi, es baidos uzticēties un ne tikai vīriešiem. Ikdienā it kā man viss ir normāli, man ir ģimene un draugi, bet patiesībā es iekšēji jūtos iedzīta vientulībā un atsvešinātībā, kuru ir ļoti grūti pārvarēt. Es eju pie psihoterapeites, lēnām tas palīdz - vismaz varu atklātāk ar draugiem runāt par savām emocijām un pati sev atzīties, kā jūtos; bet tas mainās ļoti lēni. Vienīgais, ko varu novēlēt sev, Tev un pārējiem - pacietību un sapratni pašai pret sevi!

[inese3310]

Jā, šeit es laikam tiešām tieku saprasta un tas šķiet neticami.Man vecāku nav un īstajā ģimenē neiederos, viņi mani negrib.Jo domā, ka esmu zubrilka un pareizā.Es mācos un cenšos kaut ko darīt pat neredzot tam jēgu.Mans trakums ir tajā, ka izvarotāji kas to darījuši man visu laiku ir tuvumā.Un tagad esot krīžu centrā jūtos drošībā.Bet bail no soc darbiniekiem, jo viņi ir vīrieši.Un tā atkal palieku 1.Esmu ļoti nobijusies, par to, ka jāiet uz skolu un no stresa atvēmu visu dienu.Dzeru tikai ūdeni. Kam lai to pasaka?Vakar no stresa ssakodu sev roku.Es netieku ar to galā.Man vienkārši ir bail no cilvēkiem, ka tik atkal kaut ko ne tā neizdaru.Jo audzumātes māsas dēli man spičkas sabāza jau 4 gadu vecumā un tieku ārstēta visu mūžu.Man liekas, ka esmu galīgi nepareiza, ka tā ar mani notiek.

[topazio]

Esmu šokā un vēl lielākā izmisumā... Šodien biju kārtējā vizītē pie psihiatra, man neturpina slimības lapu, bet vēlās nosūtīt intensīvai ārstēšanai uz dienas stacionāru. Ok, šodien tam sākuma piekritu, bet tas nozīmē, ka man darba devējs redzēs uz slimības lapas zīmogu ... pilsētas psihiatrija.... Darba devējs sadomāsies nezin ko - psihs!!! Sēžot pie ārsta kabinetā raudāju, jo nevaru atgriezties darbā un apkalpot cilvēkus, kuri ir pārsvarā vīrieši... Nu nav man tik liela spēka, nu NAV, man no viņiem ir bail. Esmu to pateikusi arī ārstējošam ārstam, bet atbilde bija tāda skarba, nu ja nevarat, tad jums jāstājās bezdarbnieku rindā un jāmeklē citu darbu, ja nevarat pildīt esošos pienākumus..... No sākuma man mana daktere teica, ka bez problēmām varu atrasties uz sl.lapas līdz 26 ned., tad ja nebūšu tikusi ar savu traumu, bailēm būs jāsūt uz veselības inspekciju, lai pagarinātu līdz 56 ned. darbnespējas lapu. apmeklēju ārstu 3 mēnešus, uzreiz pēc tās trakās dienas, pa šo laiku ir bijušas tikai 2 veidi zāles, kuras protams man palīdz, bet man joprojām ir baiļu sajūta iet āra laukā vienai pašai, kur nu vēl atgriezties darbā, kur mana diena sastāv no cilvēku apkalpošanas. Strādāju tādā sfērā, kur man visvairāk jākontaktejās tieši ar vīriešiem!!!
Man tagad jāizlemj, doties uz darbu, un piespiest sevi ar varu apkalpot vīriešus. Man jāraksta atlūgums, kā teica ārsts un jāstājās bezdarbnieku rindā. Vai jādodās uz psihiatrisko dienas stacionāru un darba devējs vienalga mani atlaidīs.......... Visos gadījumos ir viens iznākums, kurš nav man par labu:( Jo tik un tā palikšu agri vai vēlāk bez sava darba, kuru no sirds mīlu:)
Ja līdz šodienai biju daudz maz nomierinājusies un sāku līsts ārā no dziļās bedres, kur sāku saskatīt pozitīvās lietas, TAD ŠODIEN nu jau ar ārsta palīdzību, kuram ticēju ESMU IEMESTA ATPAKAĻ TAJĀ DZIĻAJĀ BEDRĒ......

[topazio]

Piebildīšu, man ārsts piedāvāja divus variantus - atgriezties darbā, jo sl.lapu nepagarināt. JEB mani nosūta uz dienas stacionāru (psihiatrisko slimnīcu)

[topazio]

man vairāk nav spēka cīnīties, vienkārši gribu nomirt

[KKC Skalbes-konsult.]

Izklausās, ka jūties patiešām izmisusi, ka Tev jāpieņem lēmums par darba attiecībām, kam nēesi vēl gatava. Manuprāt Tev nepieciešams vairāk laika, lai spētu atveseļoties. Saprotu, ka jūties izmisusi, jo sākotnēji Tev tika teikts, ka varēsi ilgāku laiku turpināt ārstēšanos un ārsts spēs Tev nodrošināt slimības lapu. Vēlos Tevi aicināt piezvanīt uz krīzes tālruni.