Esmu šokā un vēl lielākā izmisumā...

Šodien biju kārtējā vizītē pie psihiatra, man neturpina slimības lapu, bet vēlās nosūtīt intensīvai ārstēšanai uz dienas stacionāru. Ok, šodien tam sākuma piekritu, bet tas nozīmē, ka man darba devējs redzēs uz slimības lapas zīmogu ... pilsētas psihiatrija....

Darba devējs sadomāsies nezin ko - psihs!!! Sēžot pie ārsta kabinetā raudāju, jo nevaru atgriezties darbā un apkalpot cilvēkus, kuri ir pārsvarā vīrieši... Nu nav man tik liela spēka, nu NAV, man no viņiem ir bail. Esmu to pateikusi arī ārstējošam ārstam, bet atbilde bija tāda skarba, nu ja nevarat, tad jums jāstājās bezdarbnieku rindā un jāmeklē citu darbu, ja nevarat pildīt esošos pienākumus..... No sākuma man mana daktere teica, ka bez problēmām varu atrasties uz sl.lapas līdz 26 ned., tad ja nebūšu tikusi ar savu traumu, bailēm būs jāsūt uz veselības inspekciju, lai pagarinātu līdz 56 ned. darbnespējas lapu. apmeklēju ārstu 3 mēnešus, uzreiz pēc tās trakās dienas, pa šo laiku ir bijušas tikai 2 veidi zāles, kuras protams man palīdz, bet man joprojām ir baiļu sajūta iet āra laukā vienai pašai, kur nu vēl atgriezties darbā, kur mana diena sastāv no cilvēku apkalpošanas. Strādāju tādā sfērā, kur man visvairāk jākontaktejās tieši ar vīriešiem!!!
Man tagad jāizlemj, doties uz darbu, un piespiest sevi ar varu apkalpot vīriešus. Man jāraksta atlūgums, kā teica ārsts un jāstājās bezdarbnieku rindā. Vai jādodās uz psihiatrisko dienas stacionāru un darba devējs vienalga mani atlaidīs.......... Visos gadījumos ir viens iznākums, kurš nav man par labu:( Jo tik un tā palikšu agri vai vēlāk bez sava darba, kuru no sirds mīlu:)
Ja līdz šodienai biju daudz maz nomierinājusies un sāku līsts ārā no dziļās bedres, kur sāku saskatīt pozitīvās lietas, TAD ŠODIEN nu jau ar ārsta palīdzību, kuram ticēju ESMU IEMESTA ATPAKAĻ TAJĀ DZIĻAJĀ BEDRĒ......