zāles blakām

depresija
Atbildes: 9
Pievienojies: 02 Nov 2012, 19:08

zāles blakām

Atbildēt depresija » 23 Nov 2012, 23:11

šovakar dvēsele jūtas pilna ar rūgtumu....viss pietiek...uz galda stāv medikamenti ar kuriem pietiktu izbeigt ciešanas.....pāris tabletes esmu iedzērusi lai "atietu no realitātes" ....jā es gribu nomirt JA nebūtu mani bērni,nešauboties pieliktu punktu.....
Es tikai aizdomājos cik viegli smagas depresijas slimniekam ir nomirt....aizejot pie psihiatra un vuņai labi zinot manas noslieces uz pašnāvību,viņa man uzdrošinās izrakstīt "smagus" medikamentus 2 mēnešuz uz priekšu....?pietiek izdzert abus ieoakojumus un viss.
ai kā man gribas to izdarīt.es jūtos kā ieslodzījumā,mans ķermenis ir kā dvēseles cietums....
Man gribas būt brīvai bet rsmu sasieta važās...
esmu ļoti vientuļa.nav neviena....draugi izklīduši pa pasauli katrs savā dzīvē...jūtos dziļi nelaimīga savā nolādētajā dzīvē. gribu draugus.bet nav.gribu izrunāties.bet nav ar ko....un deoresija mani pārņem....a kādreiz biju laimīga.katrs cilvēks mani apskauda.....tagad man nav nekā......

Lilu
Atbildes: 1
Pievienojies: 25 Nov 2012, 09:39

Re: zāles blakām

Atbildēt Lilu » 25 Nov 2012, 10:54

Depresija, es ļoti labi Tevi saprotu, jo pati pazīstu šo sajūtu, kad jūties tik nogurusi un iztukšota, ka vairs negribas neko - tikai aizmigt un nepamosties. Pati nesen sāku lietot antidepresantus, bet tikai pēc kādiem 2 mēnešiem tie sāka nedaudz iedarboties. Neteikšu, ka man parādījās baigais dzīvesprieks, bet vismaz vieglāk palika darīt dažādas ikdienas lietas - sakopt sevi un dzīvokli, apēst kaut ko garšīgu, palasīt. Pirms tam pat šīs lietas man sagādāja grūtības, nemaz negribējās pat celties. Diemžēl vēl joprojām nesagādā prieku vairāki hobiji, bez kuriem agrāk nevarēju iedomāties savu dzīvi. Piemēram agrāk sportoju vairākas reizes nedēļā, bet šobrīd nav ne spēka, ne vēlēšanās to darīt. Ļoti ceru, ka ar laiku arī tas pāries.
Tu saki, ka Tev trūkst draugi, ar kuriem varētu izrunāties. Es gan esmu vientuļniece un nemēdzu dalīties ar citiem, stāstot par savām jūtām un problēmām. Bet ja draugi dzīvo ārzemēs, varbūt varētu izmantot Skype, lai sazinātos ar viņiem. Bet ja tas nav iespējams, vēl ir variants piezvanīt uz krīzes vai uzticības tālruni - tā vismaz varēsi izrunāt savas problēmas un tiksi uzklausīta un atbalstīta, daudziem šāds variants ļoti palīdz.
Vēl tu minēji, ka kādreiz biji laimīga un pat citi tevi apskauda. Varbūt mēģini atcerēties, kas tieši bija tas, kas darīja Tevi laimīgu, tieši kaut kādi sīkumi dažreiz sagādā vislielāko prieku. Es piemēram ļoti mīlu dzīvniekus, un pat depresijas laikā skatoties bildes ar smieklīgiem pūkainīšiem, garastāvoklis bišk uzlabojas, vismaz pasmaidu :) Laikam man paveicies, ka man mājās ir kaķis, kuru es ļoti mīlu, un paskatoties uz viņu - cik viņš skaists, cik mīļi guļ un kā pieglaustās, tas arī izsauc pozitīvas emocijas. Varbūt skatoties uz saviem bērniem Tev ir līdzīgas emocijas?
Jebkurā gadījumā turies! Ceru, ka ar laiku pamazām Tev viss dzīvē uzlabosies :)

Magone
Atbildes: 8
Pievienojies: 02 Nov 2012, 22:00

Re: zāles blakām

Atbildēt Magone » 25 Nov 2012, 17:15

Es jau vairāk kā gadu sadzīvoju ar to, ka nekas vairs nesagādā prieku. Jā, varbūt ir kādi mazi notikumi, kas dara ikdienu uz īsu brīdi gaišāku, bet kad tā pa īstam esmu priecājusies, pat neatceros.
Antidepresantus esmu dzērusi tikai īslaicīgi, pārtraucu, nespēju sev atzīt, ka esmu tik vāja, ka uz zālēm jādzīvo. Tagad pa retam nopērku aptiekā šo to kas bez receptes, bet tiem jau nekādas īpašas jēgas nav.
Savās problēmās ne ar vienu nedalos, nav īsti ar ko, nevēlos nevienu apgrūtināt, baidos, ka mani nesapratīs... Šopavasar, kad man bija krīzes smagākais punkts, sapratu cik viss ir bezcerīgi, reāli es nesapratu kur griezties pēc atbalsta.

inese3310
Atbildes: 28
Pievienojies: 18 Nov 2012, 13:44

Re: zāles blakām

Atbildēt inese3310 » 29 Nov 2012, 20:27

es arī slimoju ar depresiju jau daudzus gadus.bet lietoju medikamentus,paguļu slimnīcā, cenšos nepalikt 1, jo man tas ir bīstami.visādas domas par nāvi un dzīves bezjēdzīgumu nāk prātā.runājos ar psihologiem, kaut ar Skalbēm.reti, bet palidz.kads konsultants

inese3310
Atbildes: 28
Pievienojies: 18 Nov 2012, 13:44

Re: zāles blakām

Atbildēt inese3310 » 30 Mar 2016, 02:30

Laiks ir aizgājis, bet nekas nemainās...ir apnicis izlikties tā kā vēlas mani redzēt citi. es neko negribu un jau sen neesmu gribējusi. bezdibenis ilgojas pēc manis un sauc...purvā grimstu, bet citiem...viss manī ok. man vienkārši tas un tas jāignorē, tur es skatos ne tā, un vispār? :( Bet klausoties filmu par ebreju koncentrācijas nometnēm nāk prātā visas tikšanās ar aculieciniekiem un viņu nāve murgos, jo no tā nekad neatiet...tēvs, Vācija Aušvica...nav nekā mokošāka kā to redzēt un nespēt palīdzēt gadiem, visu manu bērnību. un jāklusē, jo bija padomju laiki. es nezinu kā ar šo nastu dzivot tālāk.? bail, vienkārši bail no savām dusmām, tad jau labāk es 1 aizeju


Atgriezties uz



Kas ir Pieslēdzies

Lietotāji, kuri atrodas šajā forumā: Nav reģistrētu lietotāju un 0 viesi