Vai tuvojas?

pusnakts
Atbildes: 39
Pievienojies: 02 Nov 2012, 13:49

Vai tuvojas?

Atbildēt pusnakts » 02 Nov 2012, 14:37

Pēdējā laikā pieķeru sevi pie domas, ka gribas iedzert brīnumtabletīti un aizmigt. Tikai miegā ir miers un atpestīšana.
Jau gadu man nav pašnāvniecisku domu, it kā tagad vēl arī nē. Un tomēr...es atkal sāku iemīlēties miegā. Jau no rīta mani pasaule tik ļoti nogurdina, ka cīnos ar vēlmi atkal aizmigt. Vai tiešām atkal tuvojas vēlme aiziet no dzīves?

omega
Atbildes: 6
Pievienojies: 02 Nov 2012, 10:27

Re: Vai tuvojas?

Atbildēt omega » 02 Nov 2012, 15:04

Šķiet, ka izgulēšanās tev palīdz pārvarēt vēlmi izdarīt pašnāvību, es saprotu kādu laiku iepriekš šī vēlme iedzert tabletes nebija tik liela.
Kas ir noticis pēdējā laikā, ka atkal parādās vēlme nomirt?

pusnakts
Atbildes: 39
Pievienojies: 02 Nov 2012, 13:49

Re: Vai tuvojas?

Atbildēt pusnakts » 02 Nov 2012, 15:29

Kas noticis?
Daudz un it kā nekas nopietns.
Es uzsāku palīdzības meklēšanu. Psihoterapeiti sūta viens pie otra, vienam viens iemesls, citam cits. Sazinos caur internetu. jo atrodos tālu no Rīgas. Manas pilsētas prihoterapeite mēģināja man palīdzēt, bet viņas metodes man nelīdzēja. Viņa centās, paldies viņai.
Saņemu konsultācijas pa e-pastiem. Sākumā biju sajūsmā, man daudz palīdzēja speciālisti ar viedoķliem un speciālistu skatījumiem uz manām problēmām. Taču, nu, jūtos kā bumbiņa. Neviens tā īsti palīdzēt negrib/nevar. Tāpat man ir noteikti n-tie psihoterapijas virzieni, kas tieši MAN esot piemēroti, pat tādi, kas NEKĀDĀ gadījumā man nederot. Problēma ir tur, ka es atsakos dzīvot dzīvi parastajā tās izpratnē, bet pašnāvniecisku domu gadu man nebija.
Bet, nu, es vairs nezinu, kas man var palīdzēt. Ai, es zinu, ka mani vārdi ir tukši un pašu problēmu neizklāsta. Manai problēmai ir 2 gadu vēsture. Pirms 2 gadiem es piedzīvoju "sadegšanas sindromu". Sākumā cīnījos ar depresiju, daudzas reizes gulēju slimnīcā, mainīju zāles pēc zālēm. Bet tagad esmu no tā visa nogurusi, vairs nekam neticu. Ieslēdzu TV un datoru. Tas ir viss, kas saucas MANA DZĪVE.

omega
Atbildes: 6
Pievienojies: 02 Nov 2012, 10:27

Re: Vai tuvojas?

Atbildēt omega » 02 Nov 2012, 15:48

Tas jau ir daudz, ka tu pati uzsāki meklēt palīdzību, lai arī jūties tā it kā Tevi mētātu no viena speciālista pie otra. Man arī ir nācies meklēt psihologa palīdzību sakarā ar izdegšanu. Es atceros, ka varēju strādāt un studēt caurām naktīm, vispār neatrodot laiku, lai atpūstos, lai vienkārši parūpētos par sevi. Tas noveda pie tā paša, ko Tu apraksti - dziļas depresijas, bija laiks, kad vienkārši gulēju caurām dienām, pat nedēļām ilgi. Jutos šausmīgi nomākts, nu tāda pilnīga bezjēdzības un bezcerības sajūta. Viss bija noriebies, tāda dziļa vienaldzība iestājusies par visu un visiem. Tad nogāju vairākus mēnešus pie psihologa, kaut cik atjēdzos, atkopos. Paralēli tam visam strādāju ar mocībām dzīvodams katru dienu. Tad es sapratu, ka tā mana problēma bija, ka es pilnībā biju aizmirsis par sevi. Nu, tik tiešām, nevarēju atpūsties, ja vienīgais brīvais laiks bija kāda pusdiena nedēļā, pat izgulēties īsti nesanāca.
Man pašlaik palīdz, ka regulāri atvēlu laiku sev, vienkārši atslēdzoties no visiem pienākumiem - darba, studijām, ģimenes. Tas kas vislabāk man palīdz ir fiziskas aktivitātes, bet nu tā lai sanāktu tiešām regulāri reizi nedēļā - vai nu tā ir skriešana, peldēšana, tas jau katram ir savs.
Vēl palīdz sarunas ar tuviem draugiem, kad tu vari izstāstīt visu, kas Tevi nomāc, kaitina, sadusmo, tracina. Tāds draugu atbalsts palīdz sevi sakārtot.
Tu sacīji, ka atsakies dzīvot dzīvi parastajā tās izpratnē - vai būtu ar mieru padalīties, ko Tu ar to domā? Izklausās arī, ka tu jūties nogurusi no cīnīšanās ar depresiju. Un ka izjūti dusmas, ka vienīgais, kas dzīvē vairs atlicis ir TV un dators.

pusnakts
Atbildes: 39
Pievienojies: 02 Nov 2012, 13:49

Re: Vai tuvojas?

Atbildēt pusnakts » 02 Nov 2012, 16:11

Omega. Es visu zinu par kustību noderību, hobijiem. Man ir deju speciālista, arī pedagoga diploms. Esmu aktīvi lasījusi visu PAR un AP depresiju. Es pati varētu ieteikt 101 padomu, ko darīt, kad Tevi sasniedz depresija. Pirmajā gadā man vēl bija liels cīņas spars un daudz ko darīju. Tad sāka viss noplakt. Mans gribas muskulis sāka atrofēties. Kā tas notika, cik šausmīgā līmenī, par to nav viegli runāt. Teikšu tikai to, ka sieviete manī ir mirusi, es vairs nerūpējos par sevi, neeju laukā no mājas, ar cilvēkiem tikties negribas, no viņiem iztukšojos. Man psiholoģisks un psihisks izsīkums. Man ir depresijas forma, kad "saņemties" es vairs nevaru. To atzīst arī speciālisti. Man vajag zāles + psihoterapiju.
Atsakos dzīvot tā parastajā izpratnē. Tas nozīmē, ka matus neķemmēju nedēļām, staigāju vienā un tai pašā pidžammā ( ja staigāju, praktiski es tikai sēžu gultā). Mātes pienākumus pildu ar grūtībām (es negribu neko dzirdēt par bērnu problēmām, man smadzenes slēdzas ciet, protestē), par māju neizrādu nekādu interesi - lai ģimene paši tiek galā.

P.s. Es mēģināju arī strādāt algotu darbu, bet ātri sajutu, ka psihiskie procesi man neļauj strādāt. Esmu darba tirgum pagaidām nederīga.

omega
Atbildes: 6
Pievienojies: 02 Nov 2012, 10:27

Re: Vai tuvojas?

Atbildēt omega » 02 Nov 2012, 17:10

Es saprotu, ka nevaru Tev iedod kādu padomu :) es tikai padalos pieredzē ar to, kas man ir palīdzējis pēc tam, kad izdevās samazināt depresīvo stāvokli, pēc ilgstošas psihoterapijas. Izklausās, ka tādas vienkāršas ikdienas metodes un fiziskas aktivitātes, lai 'saņemtos' tev nepalīdzētu. Izklausās, ka Tu jūties bezspēcīga, lai parūpētos par sevi, ka katra diena, ko Tu nodzīvo ir kā mocības. Kā arī es redzu, ka jūties fiziski un psihiski iztukšota, lai tiktu galā ar mājas pienākumiem.

Mario
Atbildes: 2
Pievienojies: 30 Okt 2012, 17:55

Re: Vai tuvojas?

Atbildēt Mario » 02 Nov 2012, 17:14

Negribu nevienam neko ieteikt, vienīgi padalos ar savu pieredzi.
Kopš esmu no mājām izvācis TV (šī gadsimta "svētbildi") , nav vairs tik daudz drūmās informācijas manā galvā. Ir kļuvis interesantāks tas kas notiek ārpus mājas, pagalmā, uz ielas, vilcienā un draugos. Ja interesē jaunumi, tad to varu atrast internetā, bet sēdēt TV un uzsūkt to visu vairs nevēlos :)

pusnakts
Atbildes: 39
Pievienojies: 02 Nov 2012, 13:49

Re: Vai tuvojas?

Atbildēt pusnakts » 02 Nov 2012, 17:37

Omega, tas ir labi, ka Tu padalies ar savu pieredzi. Esmu pārliecināta, ka noteikti būs kāds, kam noderēs. Tas ir labs darbs! Es esmu vienkārši kaza, manī ir rūgtums pašai par savu pieredzi. Es atvainojos!

gaisma
Atbildes: 2
Pievienojies: 02 Nov 2012, 18:00
Atrašanās vieta: Rīga

Re: Vai tuvojas?

Atbildēt gaisma » 02 Nov 2012, 18:08

Tā vien liekas, ka Tu ,pusnakts, pati nevēlies pat pacensties sev palīdzēt. Ja Tu gribētu lai viss izdodas tad sen jau būtu atsākusi dzīvot dzīvi tādu kāda tā ir! Dzīve ir grūta un dažādu šķēršļu pilna, bet tādēļ jau tā ir dzīve. Šķēršļi ir jāpārvar un grūtības tāpat.
Varbūt Tev pietiktu ar draugu kuru parunāt nevis psihoterapeits. Ne vienmēr var palīdzēt ārsti. Vajag kādu ,kas ir gatavs būt Tev blakus un Tu atkal blakus tam otram cilvēkam.
Tabletes nelīdzēs. Paskaties uz dzīvi arī no gaišās puses. Vajag visā sliktajā saskatīt to labo. kaut vai mazu mazumiņu labo un iespējams tas Tevi uzvedinās uz smaidu. :) Liekas Tev pazudis krāsainīgums dzīvē.

pusnakts
Atbildes: 39
Pievienojies: 02 Nov 2012, 13:49

Re: Vai tuvojas?

Atbildēt pusnakts » 02 Nov 2012, 18:27

gaisma.
Man ir endogēnā depresija smagā formā ar psiholoģiskām jau komplikācijām. Es esmu stāvoklī, kad vairs NEGRIBU, NESPĒJU sev palīdzēt. Speciālisti to saprastu, ko tas viss nozīmē.
Es tikai iesāku šo sarunu, ka man ir aizdomas, ka tuvojas arī pašņāvnieciskas domas. Kaut kas pazīstams sāk vibrēt gaisā. Šis portāls taču ir tam domāts, lai cilvēks sāk runāt par to, pirms nav par vēlu.

varbūt tomēr
Atbildes: 4
Pievienojies: 02 Nov 2012, 20:43

Re: Vai tuvojas?

Atbildēt varbūt tomēr » 02 Nov 2012, 21:00

Pusnakts, nezinu vai mans padoms Tev palīdzēs, bet es ļoti ceru. : ) Cik sapratu domas par aiziešanu no dzīves Tev vel nav radušās, taču tu jūti, ka drīz iespējams uzradīsies.. Padomā vai tiešām vajag? Kaut kas šajā pasaulē,taču ir, kas Tev liek smaidīt? Tev ir jānotic sev. Tev ir jānotic,ka Tu vēlies mainīties.JĀNOTIC. Un jāpiespiež sevi to izdarīt. Sāc jaunu dzīvi. Izmaini sevi pavisam.Jauna frizūra, jauns apģērbs un jauna attieksme. Vēl pamēģini pašhipnozi. Tas daudziem palīdz. : ) Zinu, Tu atkal iespējams teiksi, ka Tev ir grūta stadija vai kaut ko tādu, bet es ĻOTI LŪDZU padomā par maniem vārdiem!

gaisma
Atbildes: 2
Pievienojies: 02 Nov 2012, 18:00
Atrašanās vieta: Rīga

Re: Vai tuvojas?

Atbildēt gaisma » 02 Nov 2012, 21:41

Nu tākā man šie termini arī nav svešī. Es gribu tev atgādināt, ka viss sākas galvā. Mēs tikai iedomājamies ,ka mums ir šī problēma. Tā vien liekas ,ka Tu esi kā apsēsta ar savu lietu. Varbūt Tu pārāk pievērs tam uzmanību un līdz ar to Tev aizmiglojas skats uz to kā bija pirms tam? Tu tik ļoti gribi tikt no tās depresijas vaļā ,ka ievelies vēl lielākā depresijā lai atrisinātu savu sākotnējo depresiju un tas tevi noded pie jaunas depresijas ,jo neviens Tev nevar palīdzēt. Tev var palīdzēt Tu pati!! :) Tev tikai jānotic sev pašai , ka TU TO VARI!! TU TO GRIBI!! Vajag sev sākt atkal uzticēties.

pusnakts
Atbildes: 39
Pievienojies: 02 Nov 2012, 13:49

Re: Vai tuvojas?

Atbildēt pusnakts » 02 Nov 2012, 22:02

Paldies, gaisma!
Es neesmu apsēsta ar savu lietu, depresiju utt. Man tā vienkārši IR.
Un pie depresijas nonācām tikai tāpēc, ka man pajautāja, kas īsti par lietu. Tā es klusētu kā partizāns.
Man uztrauc citas lietas, vai atkal tuvojas tas? Gribēju parunāt par to... Bet depresijas ārstēšanu es tomēr atstāšu speciālistu ziņā.

varbūt tomēr
Atbildes: 4
Pievienojies: 02 Nov 2012, 20:43

Re: Vai tuvojas?

Atbildēt varbūt tomēr » 02 Nov 2012, 22:23

Es ceru, ka mani vārdi arī tika izlasīti..

pusnakts
Atbildes: 39
Pievienojies: 02 Nov 2012, 13:49

Re: Vai tuvojas?

Atbildēt pusnakts » 02 Nov 2012, 22:37

varbūt tomēr.
Padomāt patreiz es vēl varu, vai vajag to darīt. Arī runāt. Bet es zinu, kā ir tad, kad vairs negribas runāt ne ar vienu. Ir tikai viena doma, aizmigt kā Ērkšķrozītei un nepamosties. Un vairs neviens nav tik svarīgs, lai to nedarītu. Tā ir kā apmātība. Man ir bijusi tipiska pašnāvnieku domāšana, ka ne tikai es sevi atbrīvoju, bet izdaru pasaulei pakalpojumu, atbrīvot no tādas, kāda esmu es. Tā ir slimība...Galvenais nenonākt līdz kaut kādam.
Pozitīvi ir tas, ka es sāku runāt ne tikai te, bet arī savam vīram pateicu. Viņš tagad mēģina mani pierunāt, lai sazinos ar savu slimnīcas psihiatru, kurš man ļoti patika.
Jauna frizūra man ir, uzlakoti nagi arī. Meita papūlējās. :) Mīļi!

Tomēr no rītiem ir šī sajūta, ka negribas pamosties....

Mainīt dzīvi - tas šobrīd ir par skaļu. Nav tādu man iekšējo resursu. Skatos reāli uz lietām.

Feja
Atbildes: 1
Pievienojies: 03 Nov 2012, 01:15

Re: Vai tuvojas?

Atbildēt Feja » 03 Nov 2012, 01:25

Pusnakts. Ir bijis man kas tamlīdzīgs kādreiz..Man paveicās -manā dzīvē negaidīti uzradās 2 dvēselītes, kas izmainīja manu dzīvi. Sanāca tā, ka paņēmu sunīti no patversmes. Un zini tas palīdzēja. Es vairāk atrados ārā. Un nevis tapēc, ka gribas vai negribas.. bet gan tāpēc, ka vajadzēja par šo mazo radību rūpēties. Kādā pastaigā satiku savu otro pusīti. Tagad viss ir mainījies.Neesi domājusi paņemt sev kadu mājdzīvnieku? Kad rūpējies par kādu - ir vieglāk)

Magone
Atbildes: 8
Pievienojies: 02 Nov 2012, 22:00

Re: Vai tuvojas?

Atbildēt Magone » 03 Nov 2012, 09:57

Pusnakts, ļoti labi saprotu Tevi! Zinu ko nozīmē sajūta, ka neko vairs negribas, ka gribas miegu. Diemžēl padoma nekāda nav, man tas kaut kā pārgāja (mazinājās) pats no sevis, bet zinu, ka ātrāk vai vēlāk tas atkal atgriezīsies. Un nezinu ko iesākt, lai tas neatkārtotos. Var jau būt, ka kādam var palīdzēt fiziskas aktivitātes vai suns, bet ko darīt, ja nav spēka un vēlmes kam tādam?

pusnakts
Atbildes: 39
Pievienojies: 02 Nov 2012, 13:49

Re: Vai tuvojas?

Atbildēt pusnakts » 03 Nov 2012, 11:22

Feja.
Man ir apkārt daudz dvēselīšu - lielu un mazu, divkājainu un četrkājainu. šai ziņā man vientulība nedraud. Ir man tāda klusa vēlme - vēl iegūt suni, labradoriņu. Bet es apzinos, ka no rītiem es nespēšu viņu izvadāt laukā pastaigās, būs kādam citam jāpalīdz. Sapnis ir tikai sapnis, jo labradoriņi maksā dārgi. Tas tā liriska atkāpe.

Par Tevi es priecājos, Tev dzīve izvērsās kā skaista pasaka. Jauki! :)

pusnakts
Atbildes: 39
Pievienojies: 02 Nov 2012, 13:49

Re: Vai tuvojas?

Atbildēt pusnakts » 03 Nov 2012, 11:24

Magone.
Tev šobrīd klājas slikti? Pastāsti vairāk!

Princesska
Atbildes: 3
Pievienojies: 03 Nov 2012, 12:26

Re: Vai tuvojas?

Atbildēt Princesska » 03 Nov 2012, 12:50

Sveika, pusnakts!

Šodien ienākot portālā pirmo reizi izlasīju tavu rakstu un esmu šokā, kā viens cilvēks var aprakstīt stāvokli, kurā es biju, tik precīzi. Mans lūzumpunkts bija pirms 7 - 8 gadiem. Mani salauza dzīve, kuru uzskatīju par vienīgo esošo. Man pazuda jebkāds pamats zem kājām un tam visam klāt vēl biju stāvoklī - gaidīju bērnu. Mana pasaule bija sēžot pie TV, dators bija, bet internetu manā lauku mājā pieslēgt tad vēl nebija iespējams. Dzīvoju seriālos un tv šovos visas fabrikas no galvas zināju.
Mans nelietis brālis ir uzņēmis pāris bildes no manas tā laika dzīves - grūtniecības, kur es no normālas jaunas sievietes biju pārvērtusies par 100 kg monstru briesmīgā vecā halātā. Mana ikdiena bija ēst gultā, tur pat TV. Pēkšņi visi draugi bija pazuduši un nebija neviena kam interesētu ka es esmu un vai vispār esmu. Ienīdu visus ieskaitot savus vecākus pie kuriem nācās atgriezties, jo vairs nestrādāju un pazaudēju arī savu dzīvokli un visu dzīvi. Kad pienāca dzemdības es pat nevarēju uzvilkt neko, nekas nederēja, brālis mani tai pašās mājas pidžamā un halātā aizveda uz slimnīcu. Dzemdību laikā bija doma izlēkt pa logu, jo jau tā draņķīgajam noskaņojumam, vēl papildus sāpes un vientulības sajūta, ka neesi nevienam vajadzīgs gandrīz lika izdarīt liktenīgu kļūdu. Kad paņēmu rokās mazo protams atbildības sajūta pamodās, taču ļoti labi sapratu tās mammas, kuras savus bērnus atstāj vai izmet. Protams mani vecāki tam neļāva notikt.

Pietiks par mani izstāstīšu kā no tā tiku ārā. Gāju pie psihologa, kura mani nesaprata un vienmēr kad runāju par problēmām viņa teica, ka tas ir izdomāts. Par depresiju viņa pateica, ka tas esot sliņķu aizbildinājums.
Un tad kad mani spēki jau bija pilnībā izsīkuši es sajutu vēlmi nokristīt mazo, aizgāju uz baznīcu un noskaidroju, ka ja neesmu kristīta tad mazo arī nevar nokristīt. Tad man nācās iet uz baznīcu. Gāju ķeksīša pēc, pati nekad nebiju bijusi baznīcā gājēja un mani vecāki tāpat nekad garīgo audzināšanu nebija piekopuši.
Pēc trīs mēnešu kursa manī notika nenormālas pārmaiņas un kristību un iesvētību dienā mani pārņēma spēks un vēlme dzīvot. Kopš tā laika esmu tālu aizgājusi, un spējusi atrast spēku gan dzīvot, gan sakārtot savu dzīvi.

Jāsaka, ka uz baznīcu gan vairs neeju, taču kad uznāk melnās strīpas zinu, kur meklēt spēku un smelties sapratni. Mana ticība Dievam ir ar mani un katru dienu cenšos viņam pateikties par to, ka esmu to nodzīvojusi un zinu, ka man netiks doti lielāki pārbaudījumi par tiem, kādus esmu spējīga pārvarēt.

Pusnakts, ja nevēlies iet ārā no mājas atrodi vismaz iespēju parunāt ar Dievu. Kaut vai guļot gultā saliec rokas un lūdz palīdzību.

pusnakts
Atbildes: 39
Pievienojies: 02 Nov 2012, 13:49

Re: Vai tuvojas?

Atbildēt pusnakts » 03 Nov 2012, 13:37

Princesska.
Paldies par tik garu vēstuli, ziņu, nezinu, kā pareizi te to dēvēt! Ir patīkami lasīt un apjaust, ka es neesmu vienīgais baltais zvirbulis. Paldies Tev par stāstu!
Esmu kristīta, mani bērni arī, pat laulāta esmu baznīcā, bet par Dievu es sen vairs nedomāju. Es nezinu, kad un kāpēc mūsu ceļi šķīrās. Es laikam jutīšos kā liekule, ja lūgšos tagad Dievam.
Bet, jā, lūgšanas Dievam var būt viens no veidiem, kur smelties palīdzību.

sieva
Atbildes: 1
Pievienojies: 03 Nov 2012, 14:02

Re: Vai tuvojas?

Atbildēt sieva » 03 Nov 2012, 14:14

Mīļie cilvēciņi! Vienīgais ko es jums varu ieteikt, tas ir GRIEŽATIES PIE DIEVA, jo tikai tā jūs radīsiet mieru.Ar kaut vai vienu lūgumu 'Jēzu palīdzi man".

Magone
Atbildes: 8
Pievienojies: 02 Nov 2012, 22:00

Re: Vai tuvojas?

Atbildēt Magone » 03 Nov 2012, 23:27

pusnakts,
pašreiz jūtos nosacīti normāli, bet jūtu, ka ar tendenci noskaņojumam pasliktināties.
Man problēmas sākās 2 gadus atpakaļ, neveiksmīgas attiecības, bet tas nav galvenais. Galvenais ir kompleksi par savu ārējo izskatu, nesaku, ka esmu briesmīgi neglīta, it kā nē, bet ir viens defekts, kuru laikam jau nav iespējams labot... Pagājušajā ziemā uzzināju, ka daži cilvēki mēdz ņirgāties par šo manu vizuālo defektu un tad arī sākās depresija un nevēlēšanās vairs dzīvot. Plus vēl izdegšana darba dēļ.
Kāpēc "izdegi" Tu? Personīgā dzīve vai darbs?

pusnakts
Atbildes: 39
Pievienojies: 02 Nov 2012, 13:49

Re: Vai tuvojas?

Atbildēt pusnakts » 03 Nov 2012, 23:56

Magone
Izdegšana man sākās līdzīgi kā omega. Darbs - nenormētas stundas, augstskola, ģimene. Visu gribējās paveikt augstākajā līmenī. "Izdegšana" nenotika vienā dienā. Arī atlabšana nebija ātra. Es joprojām, pat pēc 2 gadiem, neesmu darbspējīga. Mēģināju, jo ļoti gribējās atgriezties sirdsdarbā. Vairākas reizes mēģināju, bet nesekmīgi. Es nespēju vairs veikt iepriekšējos darba pienākumus, lai kā centos. Medicīniska rakstura problēmas.

Magone
Atbildes: 8
Pievienojies: 02 Nov 2012, 22:00

Re: Vai tuvojas?

Atbildēt Magone » 04 Nov 2012, 00:21

Ārēji es dzīvoju normāla cilvēka dzīvi, vairāk vai mazāk veiksmīgi izdodas noslēpt savas problēmas un sāpes, domāju,ka neviens pat nenojauš, kas ar mani notiek.

laidzivo2
Atbildes: 21
Pievienojies: 03 Nov 2012, 23:21

Re: Vai tuvojas?

Atbildēt laidzivo2 » 04 Nov 2012, 00:57

pusnakts ,sai pasaulee lietas ir loti samudzinaatas tapeec ka sastaav no meliem mums melo jau no dzimsanas ,kad pashi redzam dziivee notiekoso citam izbriins ,citams shoks ,citam saak patikt jo sajuut seviii speejas apmaaniit kaadu ,lai guutu sev labumus . mans variants ir saads es 20 gadus veelos pabeigt sho teaatri tomeer nesanaak man liekaas tas ir liktens ,preciizaak uzliktais vinu dievu ,buutnu uzdevums ,kurs ir jaapilda pat negribot . taatad ,kas mums atliek ja nevaram to izdariit jaa nevaram tikai taa tas ir jo nau cilveeka uz zemes kurs par pasnaaviibu nebuutu iedomaajies ,kad vinam ir slikti nau taadu ! pat pashi psihoterapeti vini arii tacu ir vnk cilveeki arii ar savaam probleemaam. vini var izrakstiit tabletes ,paklausities musu stastos izanalizeet tos ,bet ko vini vareetu paliidzeet hm , ja iisi aarsts var dot psihotropaas vielas taas muusos cirkulee un pilda savu funkciju ,tik kaa ar to moraalo ciiniities ,dveselei kas paliidzees ?! mana 45 prakse raada es pats sev varu liidzeet citu variantu vnk nau ,man ir fiziskas dabas slimiibas saapes ,arii neciesams diskomforts un taas mokas es cietu gadus 12 bez atsaapinosaam ,nomierinosaam zaaleem taa luuk ! Tavaa gadiijumaa preciizi es nevaru teikt kaa jaadziivo tik piemeerus mineet bet vai liidzees nezinu jo esmu taads pats kaa Tu.vispaar es mineeshu vienu lietu ,kuru pats praatoju kaa tas buutu un kas tas ir ,ja mees izdaraam to galu vai nonaaksim tur kur ir tas miers ? vai mums laus tur nonaakt vai veel preciizaak mees speesim tiem tur pretoties un tikt tur kur mums buus labi ? vai speesim par sevi taa pastaaveet taam buutneem pretiim ka vinas nesviediis muus citaas liidziigaas dziivees ,redzi sho mees nekad nezinaasim tapeec es atturos dariit galu veel kaadeel !! varbuut ir taa ka ja sagaidiisim iisto naavi MEEES BUUSIM IZPILDIIJUSI SAVU MISIJU UN BUUSIM BRIIVI !! jaa briivi to mees visi gribam arii shet un tuuliit sevi ir jaadisciplinee nedari to kas tev riebjaas neej tur kur tev var buut nelaimes ! tas taa iisumaa jo shaadi var loti varieejoshi rakstiit ,bet galvenais atcereeties kur staav taa muusu briiviiba vai tad vina ir pashnaaviibaa noteikti nau ,tadel vien ka tas mums liekaas pretiigi ,bailiigi nedabiigi !! Seit ir ,kas cits un tas cits ir jaameegina atrast .

Princesska
Atbildes: 3
Pievienojies: 03 Nov 2012, 12:26

Re: Vai tuvojas?

Atbildēt Princesska » 04 Nov 2012, 13:51

Pusnakts... es arī tā dažkārt domāju, ka esmu liekule, jo pie Dievgalda neeju un arī kad man mācītājs atlaida grēkus, domāju, ka esmu briesmone, jo tāpat jau zinu, ka iešu un atkal tos strādāšu.
Bet zini man vienalga ir tā pārliecība, ka Dievs mūs visus mīl un ja jau viņš ir mūs radījis, tad pats jau arī saprot kāpēc esam tādi vai šitādi, jā arī liekuļi vai zagļi vai nemākuļi. Tāpēc es domāju, esi vien stipra un palūdz Dieviņam palīdzību. Vienkārši kā pašai sanāk nedomājot ka vari izdarīt kaut ko nepareizi. Padomā, ja tavs bērns pie tevis nāk lūgt piem.: noglāsti man galviņu vai tad nav vienalga kā viņš to dara? Galvenais, ka tu savu bērnu pazīsti un zini ko viņam vajag un tiklīdz esi spējīga viņam to sniedz, jo tas taču nav grūti.

Nupat uzgāju netā vienu recepti, "Ja galīgi nav spēka!" http://pavasarastudija.1w.lv/8817-/ Ja vēlies vari izlasīt.
Inesei arī citi labi raksti,ja besis un nav ko darīt ir vērts tai lapā pakavēties.

Lai mums izdodās un paldies Dieviņam, ka šodien tāda jauka diena :)

laidzivo2
Atbildes: 21
Pievienojies: 03 Nov 2012, 23:21

Re: Vai tuvojas?

Atbildēt laidzivo2 » 04 Nov 2012, 16:13

es piekriitu princeskai , par to dieva pieluugshanu, kadel man vinu jaaluudz ja vinam ,viniem gribeesies ,ko dariit taapat nodariis . jo vini valda paar musu kermeniem nu dveseli ja tai ir pietiekosi speeka es nojaushu vini nevar iespaidot ,tapeec jau saada ,nevis laba shii dziive ir izveidota ! paklausijos krievijas maaciitaaju atbildes par dazaadaam teemaam ko uzdeva vnk cilveeki mani shokeeja tas kretiinisms ,ko vini nicinosi izklaastiija atbildees un paarlieciiba itkaa vini seedeetu jesum blakus un visu zin un redz :] tapeec rodaas nesaskanas ar religijaam un galvenais ar cilveeku un bazniicu jo ir tik daudz nesaskanas un putrosanaas vinu pashu rakstiitajos pantinos ,ka es labaak nekam neuzticos es labaak izveelos no savas pieredzes taa vnk zinaat ,zinaaat nevis ticeet :] ticeet var atlauties bernins 5 gadu vecumaa vins nezin veel pasaules naidu kurs uzbruuk vinam ,un nenes veel par savu izdariito atbildiibu .

Natālija
Atbildes: 10
Pievienojies: 01 Nov 2012, 12:34

Re: Vai tuvojas?

Atbildēt Natālija » 05 Nov 2012, 15:26

Pusnakts, pacenties būt iecietīga pret sevi!
Tu jau ilgu laiku sadzīvo ar depresiju un tev ir zināms, kad meklēt papildus palīdzību. šķiet, ka šobrīd tev bija svarīgi runāt par to, kas ar tevi notiek un ir fantastiski, ka tu to joprojām spēj!
Turklāt izrādās, ka ne tikai tava meita, bet arī vīrs ir gatavi tev palīdzēt un uzklausīt, ja nepieciešams.

Tomēr, ja tu jutīsi, ka depresija kļūst dziļāka un pašnāvības domas kļūst izteiktākas, noteikti vajadzētu sazināties arī ar savu psihiatru (cik sapratu, tev ir pozitīva pieredze) :)

inese3310
Atbildes: 28
Pievienojies: 18 Nov 2012, 13:44

Re: Vai tuvojas?

Atbildēt inese3310 » 21 Nov 2012, 01:27

Izlasīju visu ko varēju un sapratu, ka Dievam un cilvēkiem neticu lai kas tie būtu. :roll: man ir depresija un terapeits ir jāpieņem tāds kāds ir, jo neviens neesam ideāls.es naktīs neguļu un savus solījumus vairs nepildu.esmu izmisusi, bet saprotu kāpēc.es nespēju atgriezties skolā un darbā, jo man bail nao cilvēkiem. :shock: es nezinu kā tuvoties cilvēkiem utt.Mani tas biedē.Ir nakts un es neguļu, jo nebiju skilā. treniņā un citur, kur man vajadzēja būt

inese3310
Atbildes: 28
Pievienojies: 18 Nov 2012, 13:44

Re: Vai tuvojas?

Atbildēt inese3310 » 20 Jan 2013, 23:55

ir atkal nakts un asaru pilnas acis.jo centra iemitnieki mani joprojām apmelo.pat tad kad manis nav centrā saka, ka spēlējot mūzika.bet man viss notiek uz austiņām.ja mani izliks, tad kur man iet?iestājos lietvežu 6 mēn kursos, jo tur iemāca to, kas manam darbam vajadzīgs, nevis nosēdēt skolā kur neko neredzi un ciet no izsmiekla.kāpēc terapeits ar mani strādāt negrib?lai!!!!!....es jau nevienam neesmu vajadzīga.es lasu audio grāmatas un runājos caur skaipu ar neredzīgajiem, jo viņi man var palīdzēt kā izdzīvot.tikai man nav pavadoņa un to nesaprot pat neviens.es ienīstu sevi.es dzīvoju tik klusi un mani vēl vaino, ka trokšņoju.es ienīstu sevi.


Atgriezties uz



Kas ir Pieslēdzies

Lietotāji, kuri atrodas šajā forumā: Nav reģistrētu lietotāju un 0 viesi