terapija?

kustonis
Atbildes: 8
Pievienojies: 19 Aug 2013, 17:39

terapija?

Atbildēt kustonis » 11 Aug 2017, 17:25

Sveiciens!

Reiz esmu šeit jau rakstījis, atradu savu ierakstu šeit, ja kādu interesē mana vēsture, tad to var izlasīt šeit - viewtopic.php?f=4&t=10311

Vēlējos rakstīt, ka mana situācija kopš tā laika īsti nav uzlabojusies. Šobrīd skaitos 3. grupas invalīds, kas man uz noteiktajiem ~5 mēnešiem dod 64 eiro mēnesī (psihoterapijai mēnesī aiziet 120 - 150 eiro). Joprojām mani nomoka sasprindzis ķermenis, konstanta trauksme, galvas / acu sāpes, asinsspiediena problēmas. Ļoti grūti no rītiem piecelties, pašam kaut ko mēģināt izdarīt ar savu dzīvi ir ļoti maza motivācija. Dzīvoju kopā ar vecākiem - 1 pensionāri, 1 invalīdi. Lai gan strādāju cietumveida darbā, kurā jābūt 1dien - 5dien 8.30 - 17.00, mana alga ir maza un tāpat īsti neatļauj pastāvīgu dzīvi, turklāt nauda aiziet arī par psihoterapiju, zobārstniecību, u.t.t. Es neredzu nekādu jēgu no šādas dzīves. Manuprāt, dzīvē būtu jābūt iespējai izpausties, nodarboties ar to, kas tev tiešām patīk. Man veselības problēmu dēļ šādu iespēju nav, un nu jau man ir 27 gadi. Sajūta, ka nodarbojos ar izdzīvošanu, meklēju kaut kādus variantus, bet nekas nestrādā. Nešķiet arī, ka psihoterapija man spētu palīdzēt. Esmu jau lasījis atbildi par to, ka jāmaina visādi ārsti. Tomēr man ir vietas, laika un naudas ierobežojumi, nevar arī bezgalīgi dzīvot, domājot, ka īsto ārstu jau vēl tikai atradīšu. No distonijas daudz svīstu, pēc tam bieži atdziestu (it sevišķi braucot ar riteni pa šiem new age laikapstākļiem ar ikdienišķu vēju un krasām pārmaiņām), tāpēc bieži saslimstu. Nupat nomainīju ģimenes ārsti - iepriekšējā kopā ar māsiņu mani vienkārši pazemoja un apsaukāja (laikam, jo pārāk bieži slimoju). Izrakstītās psihiatra zāles lietoju, saskaņā ar norādījumiem nelietoju alkoholu. Kļūstu arvien intravertāks, mazspējīgāks, noslēgtāks.

Īsāk sakot - es neredzu risinājumu savām problēmām, esmu daudz domājis par pašnāvību. Es par to domāju ļoti racionāli - kā un kur, kam atstāt mantas, u.t.t. Vienīgā doma, kas mani ik pa laikam piemeklē - varbūt ir kaut kāds paliels procents vainas meklējams tajā postpadomju Latvijā? Tas, cik nepatīkamā sabiedrībā dzīvojam, cik slikta ir ekonomika un vispārējais stāvoklis, kā cilvēkiem ir iemācīta šī 'mačo' kultūra, kurā par mani smejas, jo neizpildu kaut kādus iedomātus vīrieša ideālus. Varbūt ir kādas institūcijas Eiropas Savienībā, kas varētu man palīdzēt? Varbūt ir kaut kas, kur var meklēt atbalstu? Protams, labi saprotu to, ka mana dzīve nav nekas unikāls, un ka, pa lielam, visā šajā mehānismā 99.9999999% cilvēku par mani tāpat būs pofig, ģimene un pāris draugi varēs kādu brīdi padomāt un pabrīnīties. Bet varbūt tomēr ir kaut kas, kur vērsties? Iepriekš ierakstos mani aicināja uz tām anonīmajām grupām - arī no tām man bija ne silts, ne auksts - nu atnāk cilvēki, katrs stāsta savu bēdu stāstu, beigās tu no turienes izej tāds pats kā esi atnācis. Tieši tāpat es jūtos arī visādās terapijās - baigi stāstu savu stāstu, laiks beidzas, es aizeju tāds pats kā atnācis. Domāju, ka, ja man būtu nauda un iespējas, noteikti būtu kāda terapija, ar kuru es jau sen justos krietni labāk. Diemžēl nav ne naudas, ne iespēju. Pa lielam arī nezinu, kādu brīnumu varētu te ieraudzīt. Jo skaidrs ir tas, ka kaut ko palīdzēt varētu tikai ilgstoša, kompleksa terapija, kuru es nevaru atļauties, un kuru man tāpat neviens neizmaksās.

KKC Skalbes-konsult.
Atbildes: 146
Pievienojies: 31 Okt 2012, 16:43

Re: terapija?

Atbildēt KKC Skalbes-konsult. » 17 Aug 2017, 13:17

Labdien!
Paldies, ka dalījāties ar savu pieredzi.
Pēc jūsu rakstītā noprotu, ka Jūs ciešat gan no fiziski sliktas pašsajūtas, gan psiholoģiski, izjūtot spiedzi, trauksmi, motivācijas trūkumu kaut ko darīt. Izklausās, ka jūtaties vīlies, jo, lai gan apmeklējat psihoterapiju, psihiatru, ievērojat ārsta norādījumus un lietojat zāles, tas Jums īsti nepalīdz. Tāpat šķiet, ka Jūs jūtaties nesaprasts no ģimenes ārsta puses.

Jūs rakstāt, ka esat daudz domājis par pašnāvību. Man rūp, kas ar Jums notiek. Sakiet lūdzu, vai jūs plānojat veikt pašnāvību?

Situācijās, kad Jums nepieciešams psiholoģiskais atbalsts, aicinu Jūs zvanīt uz krīzes tālruni "Skalbes"
67222922 (LMT)
27722292 (Bite)

Ar cieņu,
Krīzes tālruņa konsultants

Lietotāja avatars
Jānis
Atbildes: 3
Pievienojies: 08 Sep 2017, 10:01

Re: terapija?

Atbildēt Jānis » 08 Sep 2017, 10:51

Saprast to, kāda dzīvei ir jēga, man pašam ir problēmas, bet tu baigi sakarīgi raksti. Patīkami lasīt, lai arī cik absurdi tas neizklausītos. :)

kustonis
Atbildes: 8
Pievienojies: 19 Aug 2013, 17:39

Re: terapija?

Atbildēt kustonis » 09 Sep 2017, 18:33

KKC Skalbes-konsult. rakstīja:Labdien!
Paldies, ka dalījāties ar savu pieredzi.
Pēc jūsu rakstītā noprotu, ka Jūs ciešat gan no fiziski sliktas pašsajūtas, gan psiholoģiski, izjūtot spiedzi, trauksmi, motivācijas trūkumu kaut ko darīt. Izklausās, ka jūtaties vīlies, jo, lai gan apmeklējat psihoterapiju, psihiatru, ievērojat ārsta norādījumus un lietojat zāles, tas Jums īsti nepalīdz. Tāpat šķiet, ka Jūs jūtaties nesaprasts no ģimenes ārsta puses.

Jūs rakstāt, ka esat daudz domājis par pašnāvību. Man rūp, kas ar Jums notiek. Sakiet lūdzu, vai jūs plānojat veikt pašnāvību?

Situācijās, kad Jums nepieciešams psiholoģiskais atbalsts, aicinu Jūs zvanīt uz krīzes tālruni "Skalbes"
67222922 (LMT)
27722292 (Bite)

Ar cieņu,
Krīzes tālruņa konsultants


Sveiciens! Es jau uzrakstīju to, ko es domāju, uzrakstīju par savu situāciju. Ko mainīs tas, ka uzrakstīšu 'plānoju veikt pašnāvību'? Es jau ilgstoši dzīvoju ar domām par pašnāvību, to jau esmu norādījis. Jūs noskaidrosiet manu adresi un uzsūtīsiet man policiju? Vai arī tās ātrākai noskaidrošanai ir nepieciešams zvans? Ko mainīs tas, ka piezvanīšu? Ja jums nav ieteikumu vai risinājumu, tad tā arī sakiet. Nedomāju, ka komunikācijas formāta mainīšana būs atrisinājums.

KKC Skalbes-konsult.
Atbildes: 146
Pievienojies: 31 Okt 2012, 16:43

Re: terapija?

Atbildēt KKC Skalbes-konsult. » 10 Sep 2017, 08:57

Labdien!

Paldies, ka vēlreiz uzrakstījāt. Jā, jūs jau iepriekš aprakstījāt savu situāciju. Jūs rakstāt, ka jau ilgstoši domājāt pa pašnāvību.
Lasot Jūsu rakstīto noprotu, ka Jums varētu būt grūti uzticēties krīzes tālruņa konsultantiem. Varu Jums apliecināt, ka krīze tālrunis ir anonīms, un zvanītājam netiek uzdoti jautājumi, lai noskaidrotu viņa dzīves vietu vai citus datus.
Jūs jautājiet, ko tas mainītu, ja Jūs piezvanītu un rakstāt, ka mums nav risinājumu. Mūsu pieredze, strādājot pie krīzes tālruņa rāda, ka katram cilvēkam ir iekšējie resursi, kurus sarunas laikā bieži vien izdodas atklāt. Bieži vien risinājumus izdodas atrast kopīgi, sarunas laikā.

Novēlu, lai Jums izdodas atrast atbalstu un speciālistus, kas varētu palīdzēt Jums justies labāk.

Krīzes tālruņa konsultants


Atgriezties uz



Kas ir Pieslēdzies

Lietotāji, kuri atrodas šajā forumā: Nav reģistrētu lietotāju un 1 viesis