Kā dzīvot tālāk

[Cmiris32]

Sveiki, ļoti daudz cilvēki domā par pašnāvību nereti kāds arī to realizē. Visi kas meklē palīdzību tā jau visu zin. Viņi zin kā pēc nakts nāks dienā, bet viņu nakts ir ļoti gara. Bieži ir ta ka nav ar ko runāt. Īpaši ja temas ir ļoti sabiedrībai nepatīkamās. Daudzi zaudē darbu, citi tuvu cilvēku. Citiem ir ļoti vientuļi. Un mums visiem ir kaut kas kopīgs. Mēs netiekam galā ar to. Vai nu mēs esam par vāju, vai pārāk emocionāli, es nezinu, jo esmu tādi pati. Netieku galā. Gribas lai varētu sevi kontrolēt, neraudat un nebojāt dzīvē citiem. Gribas lai varētu dzīvot kā dzīvo tie kam tādas domas nav prāta. Gribas lai tuvs cilvēks tevi neaizstai ar citu. Gribas lai viss būtu kā bija pirms. Gribas lai esi draudzīgs un atklāts un viegli iepazīties ar cilvēkiem. Bet diemžēl ne. Tu ej, strādā ej māja kur tev patur tikai tādēļ ka tevi žēlo un gaida kad būs labāk lai pamest. Gribas lai būtu vairāk naudas lai uztaisīt remontu dzīvokļī uz kurieni tev jāparvacas jo tur ir tikai sienas ne ūden,ne elektrība un kanalizācijas. Gribas lai tas viss ātrāk beidzās bet tu saproti ka visa dzīve bija kopīga. Ar kopīgiem dzīvniekiem un bērnu. Un kā tu atkal paliec viens pēc 8 gadiem. Un zinot sevi un kā neprot būt tuvs uzreiz tu saprot, ka dzīvē ne kas nemainīsies. Tev ir atņemts viss. Ģimene kuru tu mīļ. Tuvie cilvēki. Kā visi draugi ir prom. Un ne viens par tevi nezin ne ko, jo pat tava ģimene nezin, jo tu iemīlējies sieviete ar kuru uzbūvēja dzīvi. Un tu saproti, ka tā pat nebija tava iniciatīva kā tev vairāk nekā gadu teica ka tev mīl un tu padevies. Tu atklājies. Jo tu zināji kā tu esi nedaudz savādāk kā mīlestība tev ir svēta. Un tu palīdzēja iegūt viņai augstāko izglītību. Tu skrēja pēc darbā mājas tiriji un gatavoji. Sēdēji ar bērnu un darīji visu pilnīgi visu. Bet pēc tam tev paziņo kā vairs nemīl nu ne tā bet mīl vīrieti. Un tas viss ir pareizi bet tu ..tu paliec viens bez nekā. Bez naudas ko sakraji jo gribēji kopīgu zemes gabalu pirkt. Bet tev pietika lai iegādāties dzīvokli 15m2 kur nav ne kas. Un kur tev blakus ne viens nedzīvo. Tur bail iet iekšā nerunājot par dzīvi. Bet cilvēks ir stiprs. Viņš it kā var paveikt visu. Bet 8 mēneši un manas smadzenes vairs neiztur. Jo man dzen prom, tad sāk ka mīl un lai palieku. Un tā visu laiku. Un es vairs nespēju jo drīz zaudēšu darbu jo man paziņoja kā tādēļ ka esmu visu laiku darbā mums ir tas kas ir. Domāju ka tas kaut ko mainīs ja aiziešu. Bet man atkal sāk ka grib būt ar viņu kopā. Un tas viss ir nožēlojami. Visa mana dzīve ir nožēlojama. Es jūtu ka vairs nespēji. Es dzeru Noofenu bet tas ir smieklīgas zāles. Jo es tikai raudu un raudu.
Es zinu ka jāpalaiž ka būs labāk un tā tālāk bet tas nepalīdz. Vienīgi ko es gribētu tad izdzēst šo dzīvi. Vienkārši izdzēst bet laikam rakstu šeit jo zinu ka nodarīšu par bērnam un mamai un to nedrīkst pieļaut bet es saprotu arī to ka vairs nespēju un negribu. Pārāk noguru. Ļoti.

[KKC Skalbes-konsult.]

Labdien ! Šķiet, ka jūtaties izmisusi no tā, kas notiek Jūsu dzīvē. Aicinu Jūs zvanīt uz vienoto bezmaksas krīzes tālruni 116123.